Parlamentāriešu lēmums attiecībā uz Farmācijas likuma normām par aptieku īpašumtiesību ierobežošanu izšķirs jautājumu par lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un pakalpojumu pieejamību laukos.
Šādu pārliecību aģentūrai BNS organizācijas vārdā paudusi Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.Viņa vērsa uzmanību, ka, nelabojot pašreizējās Farmācijas likumā esošās prasības aptieku uzturēšanai, tiks pieļauts, ka jau no 1.janvāra “daudzos Latvijas novados tiks slēgtas visas aptiekas, liedzot lauku iedzīvotājiem pieeju farmaceitiskajai aprūpei un vēl vairāk palielinot plaisu starp lauku rajonu un pilsētu iedzīvotājiem”.”Jau pašlaik dzīves kvalitātes līmenis Latvijas lielajās pilsētās un lauku reģionos krasi atšķiras. Attīstītas infrastruktūras un kvalitatīvu pakalpojumu trūkums laukos ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki, īpaši gados jauni, tā vietā, lai saimniekotu laukos, izvēlas pārcelties uz dzīvi pilsētā,” sacījusi Dzelzkalēja, neslēpjot bažas, ka aptieku slēgšana reģionos kaitētu gan pašreizējiem zemnieku saimniecību īpašniekiem, gan nākotnes lauksaimniecībai.Zemnieku saeima, atsaucoties uz Valsts zāļu aģentūras Licencēšanas komisijas apkopotajiem datiem, vērš uzmanību, ka no pašlaik valstī reģistrētajām 844 aptiekām beztermiņa licenci izņēmušas vien 139. Pārējās 705 pēc 1.janvāra savu darbību līdz ar to varētu beigt. Piemēram, Daugavpils pilsētā vien provizoriski varētu slēgt 42 aptiekas, Liepājā – 35, Jelgavas pilsētā un novadā – 24, Rēzeknē – 21 aptieku utt. Dažos reģionos, piemēram, Cēsu novadā, Talsu novadā, Viļānu novadā, Zilupes novadā, Saulkrastos un citur, aptieku varētu nebūt vispār, pieļauj organizācija.”Aptieka ir viena no svarīgākajām lauku reģionos. Ja ikdienā gūtas mazas traumas, odu kodumi, nobrāzumi vēl ir ārstējami pašu spēkiem un izmantojot mājās atrodamos zaļu krājumus, tad ārkārtas gadījumos, kad nepieciešamas specifiskas zāles un laiks ir būtisks, tuvākās aptiekas atrašanās 30 km attālumā ir veselībai bīstama. Īpašas riska grupas ir mazi bērni un vecāka gadagājuma cilvēki. Turklāt attālums līdz aptiekai sadārdzina arī zāļu izmaksas – lai iegādātos zāles, kas maksātu santīmus, jānobrauc pārdesmit kilometru, tērējot degvielu par vairākiem latiem,” paskaidrojusi Dzelzkalēja.Zemnieku saeimai nav arī izprotams Farmācijas likuma punkts, kas nosaka – vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits ar atbilstošu izglītību vai – ar veselības ministra atļauju – pašvaldība tās administratīvajā teritorijā.”Likuma pieņemšana bez grozījumiem rada draudus, ka nākotnē līdzīgas prasības var izvirzīt arī jebkurai citai nozarei,” piemetinājusi Zemnieku saeimas pārstāve, atgādinot, ka vēl tikko ir pieņemti lēmumi par mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanu, ar ko valsts vēlas stimulēt uzņēmējdarbību.”Šāda regulējuma ieviešana vienā nozarē var būtiski samazināt vēlmi cilvēkiem sākt savu biznesu, ja nav speciālās izglītības. Mūsu pieredze lauku uzņēmējdarbībā rāda, ka profesionālajām zināšanām ir ļoti liela nozīme, bet vēl būtiskāks veiksmes garants ir uzņēmēja prasmes. Prasība uzņēmuma īpašniekam būt ar attiecīgās jomas izglītību ir nepamatota, un, ierobežojot konkurenci, kaitē gan uzņēmējdarbībai, gan patērētājam,” uzskata Dzelzkalēja, aicinot deputātus nepieņemt lēmumu, domājot šauri par vienu nozari, bet izvērtējot likuma tālāko ietekmi uz citām nozarēm un iedzīvotājiem.Jau vēstīts, ka par Farmācijas grozījumiem atbildīgā komisija trešdien tomēr nepabeidza darbu pie likumprojekta, līdz ar to, visticamāk, parlaments to galīgajā lasījumā skatīs tikai kādā no ārkārtas sēdēm jūlija vidū.
