«Vedot kritušos dzīvniekus, ievedīs mums kādu slimību! Negribu, lai mani bērni no mājas logiem redz krematoriju, kas turklāt atradīsies blakus betonā izveidotajam vecā kolhoza nosaukuma uzrakstam Nākotne! Mums daudz ir solīts, taču neticu, ka krematorijas filtri darbosies nevainojami!» gan prātīgas, gan visai apšaubāmas iebildes ceturtdienas vakarā Dorupē izskanēja sapulcē, ko bija sarīkojusi uzņēmēja Anna Jesereviča. Viņa blakus Auces un Dobeles šosejas krustojumam vēlas būvēt mazo dzīvnieku krematoriju.
Lielajā kņadā, kur runātāji pārtrauca cits citu ar replikām, bija grūti uztvert svarīgāko. Taču diezgan skaidri iezīmējās, ka piekritēju šim projektam ir mazākums. Druvu māju īpašnieks Māris Stepiņš, kurš A.Jeserevičai pārdeva pusotru hektāru lielo zemesgabalu «Stūri» dzīvnieku krematorijas būvēšanai, «Ziņām» teica, ka viņam šī iecere šķiet pieņemama. Taču viņš jauno zemes īpašnieci esot brīdinājis, ka daļa dorupnieku uz to raudzīsies noliedzoši. Problēmas nav ekoloģiskas, bet psiholoģiskas Pozitīvu atzinumu krematorijas ierīkošanai devis Vides pārraudzības valsts birojs. Pēc lietpratēju atzinuma, A.Jeserevičas rosinātais projekts ir pilnīgi nekaitīgs un nav pat nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Taču, kā teica dorupnieks Atis Griestiņš, runa nav par ekoloģiskiem, bet gan psiholoģiskiem apsvērumiem. Viņš negrib, lai bērniem būtu jāskaidro, ka namiņā, kas atrodas turpat pāri šosejai, dedzina beigtus sunīšus un kaķīšus. Vietējā pastniece Marta Ostrovska piebilda, ka vajadzētu atrast kaut mazliet nomaļāku zemesgabalu, kuram tāpat kā «Stūriem» blakus iet krematorijai nepieciešamais gāzesvads un citas komunikācijas. Līdzīgi sprieda pagasta pārvaldes saimnieciskās daļas vadītājs Kazimirs Ramans un pagasta pārvaldniece Silvija Zīberte. Pašvaldības darbinieki teica, ka uzņēmēja būtu jāatbalsta un, kaut arī pašvaldībai brīvas zemes nav, varbūt tomēr varētu atrasties kāda labāka vieta. Iespējams, šo jautājumu rosināšot apspriešanai novada Domē. Aicina līdzi uz ŠveiciUzņēmēja Jelgavā praktizējošā veterinārārste A.Jesereviča atzīst, ka alternatīvu vietu dzīvnieku krematorijas uzbūvēšanai esot meklējusi, tomēr nesekmīgi. Nesamērīgi augsta bijusi citu īpašnieku prasītā zemes cena. Sapulcē viņa pat piedāvāja izmaksāt kādam dorupniekam braucienu uz Šveici, kur, apkārtnei nekādu skādi nenodarot, strādā līdzīga mazo dzīvnieku krematorija, tomēr neviens uz šo aicinājumu neatsaucās. Uzņēmēja uzsver, ka iestājas par sakoptu vidi. Saskaņā ar sanitārajām normām nav atļauts zemē norakt par desmit kilogramiem smagākus kritušus dzīvniekus. Pēc A.Jeserevičas domām, agrāk vai vēlāk sabiedrība to pieņemšot. Viņas plānotais piedāvājums mazo dzīvnieku kremēšanai esot lētāks par Babītes pagastā ierīkotās dzīvnieku kapsētas pakalpojumiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes profesors Alberts Auzāns vēl A.Jeserevičas projektam izdošanos. Pārlielupē Veterinārmedicīnas fakultātes pagalmā pārsimt metru attālumā no dzīvojamām mājām atrodas lielas jaudas dzīvnieku krematorija. Taču augstā gāzes patēriņa dēļ tā netiek darbināta, jo, kā stāsta profesors, ekonomiski izdevīgāk kritušos dzīvniekus nodot dzīvnieku utilizācijas firmai, kas ar valsts atbalstu jau darbojas.
