No lieguma kandidēt politiķiem, kas nav pildījuši solījumus, līdz vēlēšanu sistēmas maiņai. No atsevišķu likumu labošanas līdz vienotai pašvaldību un valsts varai un jaunas Satversmes rakstīšanai. Lielākoties jau dzirdētus, mazāk jaunus un neordinārus priekšlikumus par to, kā panākt lielāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā vakar Valsts prezidenta iniciētajā «Latvijas forumā» izteica Jelgavas nevalstisko organizāciju pārstāvji, uzņēmēji, studenti.
Antropologa Roberta Ķīļa vadītā Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija ar paralēlām diskusijām lielākajās Latvijas pilsētās vakar atklāja projektu un interneta lapu scenariji.lv. Tā būšot sabiedrības aktivitāti veicinoša «tautas domnīca», kas, iesaistot sabiedrību un izmantojot nopietnu zinātnisku pētījumu bāzi, iezīmēs Latvijas ilgtermiņa nākotnes attīstības scenārijus. Pēc diskusijām bija iecerēta domu apmaiņa videokonferenču veidolā, ko Jelgavā gan traucēja tehniskas problēmas. Diskusijā aktīvākie runātāji bija uzņēmēji. Vairāki atzina, ka līdzšinējā dalība lēmumu pieņemšanā valstiskā līmenī nav bijusi sekmīga, radot iespaidu, ka NVO pārstāvji tiek uzklausīti tikai ķeksīša pēc. Latvijas Biogāzes asociācijas vadītājs Andis Kārkliņš stāstīja, ka asociācija pusgadu piedalījusies kāda normatīvā akta projekta izstrādē Ekonomikas ministrijā, taču, kad tas nonācis valdībā, aši samainīta darba kārtība un, nozares pārstāvjiem klāt neesot, negaidīti pieņemts cits risinājums. Vēl kritiskāks bija Jelgavas tirgus vadītājs Valdis Labanovskis, kura pieredze liecinot, ka ministrijas no nozares pārstāvjiem izvairās. «Esam saņēmuši tikai atrakstīšanos un vēstuļu pārsūtīšanu no viens institūcijas uz citu,» sacīja Jelgavas Pensionāru biedrības vadītāja Marija Kolneja. Vēlēšanu reformas biedrības pārstāvis bija viens no retajiem, kuram bijusi pozitīva pieredze – ļoti aktīvi strādājot, trīs gadu laikā izdevies panākt Vēlēšanu likuma grozījumus, kas ļauj kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā.Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja, ka, lai mazinātu plaisu starp sabiedrību un varas eliti, nepietiek ar «kosmētiskām» izmaiņām, bet jāķeras pie pamatiem.«Saeimas deputātam jābūt atsaucamam. Viņš nevar četrus gadus būt svētā govs,» uzskata «Nakts mēbeļu» īpašnieks Juris Griķis, kurš rosina likvidēt «divvaldību sistēmu», proti, ļaut arī pašvaldību vadītājiem kļūt par Saeimas deputātiem, kā arī mainīt Satversmi, kurā pilsoņu tiesībām esot veltīti tikai daži punkti pašā apakšā. LLU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Voldemārs Bariss atzina, ka valsts pārvalde izveidojusies par slēgtu sistēmu, kuru daudzi nesaprot un līdz ar to uztver kā apdraudējumu. Piemēram, viņa fakultātē liela daļa studentu nezinot, kas ir un ko dara valsts sekretāri. Izskanēja arī viedokļi, ka jāmaina tie likumi, kas pieļauj koruptīvus un sabiedrībai slēptus darījumus, uz ko diskusijas vadītājs žurnālists Kārlis Streips norādīja, ka problēma nav likumos, jo kukuļošana Latvijā ir aizliegta, bet gan negodīgos cilvēkos. Tiešs bija uzņēmējs un mūziķis Normunds Štefenhāgens, sakot, ka Saeimā sēž biznesmeņi, kas, būdami analfabēti politikā, nodarbojas ar savu biznesu lobēšanu. Savukārt uzņēmējs Rodijs Trankalis ieteica katrai partijai «piekabināt» klāt savu nevalstisko organizāciju, kas sekotu solījumu pildīšanai, jo pašlaik partijas kā sprinta distancē sasprindzinoties tikai priekšvēlēšanu laikā, bet, ievēlēti parlamentā, uz četriem gadiem atslābinās.
