Nedēļu pirms Līgosvētkiem esam noskaidrojuši Jāņus, no kuriem ikviens pēc lasītāju ieteikumiem un stāstiem būtu pelnījis tikt atzīts par «Izpalīdzīgāko Jāni 2010».
Jūsu uzdevums izvērtēt šos izpalīdzīgos cilvēkus un nobalsot par vienu no viņiem. To varat izdarīt, izgriežot no laikraksta sava izvēlētā Jāņa foto un līdz 21. jūnija rītam nogādājot to redakcijā Jelgavā, Raiņa ielā 29. Pasteidzieties, laika pārdomām nav daudz!Tas, kurš saņems vislielāko balsu skaitu, iegūs titulu «Izpalīdzīgākais Jānis 2010». Titula ieguvēju un vēl divus Jāņus, par kuriem būs atdots visvairāk laikraksta lasītāju balsu, Zāļu tirdziņā 23. jūnijā gaidīs pārsteigumi, kurus šogad palīdz gatavot mūsu sadarbības partneris krodziņš «Cepuri nost».
Labais Jāņonkulis ar «končām» kabatāJānis Radionovs dzīvo Līvbērzes pagasta Vārpas ciematā. Viņam aiz muguras 72 dzīves gadi un ražīgs darba posms. Strādājot kolhozā par mehāniķi un vēlāk braucot ar traktoru, Jānis allaž bijis gatavs palīdzēt cilvēkiem, stundas neskaitot. Uz viņu vienmēr varējis paļauties, ka darbs tiks padarīts. Agrāk Jānis bijis kaislīgs mednieks, tagad izvēlējies rāmāku vaļasprieku un laiku pa laikam ar makšķeri aizstaigā līdz upei. «Ziņām» par J.Radionovu pastāstīja biedrības «Ģimenes centrs – Nāc!» pārstāve Smaida Vērza. Viņa uzsver, ka līvbērznieku konkursam pieteikusi, ne mirkli nešauboties, jo viņš noteikti būtu pelnījis titulu «izpalīdzīgākais». J.Radionovs esot cilvēks, kurš nevienam nekad nav atteicis palīdzību: «Lūk, viens piemērs. Kad mans vīrs bija lauzis kāju, Jānis bez pierunāšanas nakts laikā veda viņu uz slimnīcu. Jānis arī vienmēr palīdz ar padomu, jo dzīves pieredze viņam liela. Ja nepieciešams, labprāt nāk talkā draugiem un kaimiņiem lauku darbos,» stāsta Smaidas kundze un piebilst, ka Jānis esot liels bērnu draugs. Mazie ciematā viņu sauc par Jāņonkuli, un kabatā viņam vienmēr paslēpies kāds saldumiņš, ar ko pacienāt. «Nu kā tu nepacienāsi savējos bērniņus?» gādīgi teic Jānis.Gada īsāko nakti viņš parasti sagaidot kopā ar draugiem un kaimiņiem turpat Vārpas ciemata lauku mājās «Dzintari». Ugunskurs, siers un alus ir vērtības, bez kurām neesot iedomājams neviens Līgo vakars. «Kas nu var un kam vēl ir duka, tie lec pāri ugunskuram, uzdzied,» par Līgo nakts tradīcijām savā pusē stāsta Radionova kungs.
Lieliskais kolēģisJānis Vītols ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sporta katedras lektors, kā arī Jelgavas Bērnu un jauniešu sporta skolā māca basketbola prasmes. Jūnijā, kad lielākajai daļai treneru atvaļinājums, Jānis sporta hallē darbojas ar jaunajiem censoņiem, lai puišiem nav jānīkst mājās. Pagājušajā gadā viņš trenēja Latvijas U-18 basketbola izlasi, kas Mecā, Francijā, izcīnīja devīto vietu. Kolēģi Jānim velta daudz labu vārdu – izpalīdz gan ar padomiem, gan pieredzi, gan arī materiāli, ja tas vajadzīgs. «Lielisks kolēģis!» tā par viņu saka Boļeslavs Matusevičs. Jānis esot kolektīva pozitīvais gars. Protot ierosinājumus pārvērst rīcības plānā, lai sasniegtu vajadzīgo. Pats Jānis priecājas, uzzinot, ka kolēģi viņu pieteikuši šim konkursam. «Esmu gandarīts, ja kādam varu palīdzēt un cilvēkam viss izdodas,» pieticīgi saka Jānis. Saulgriežu svētkus ar ģimeni un draugiem viņš pavadīs ārpus pilsētas. Katru gadu tiek izraudzīta cita vieta, lai pašiem interesantāk. Tiesa, šā gada piknika pļaviņa vēl nav noskatīta, tas parasti notiekot pēdējā brīdī. Būs arī tradicionālais Jāņu vainags un skanēs līgodziesmas.
Kam var, tam palīdzPēc izglītības Jānis Lauva ir veterinārārsts. Līdz šim strādājis Zaļenieku komunālajā dienestā, nodarbojies ar zemkopību, pēdējos gados strādā apbedīšanas birojā.Jānis rūpējas par savu ģimeni, kurā aug dēls, arī vārdā Jānis, un sešus gadus vecā Patrīcija – tētis abus bērnus uzslavē par labiem panākumiem skolā un mūzikas skolā. Izpalīdzīgu roku viņš sniedz arī citiem cilvēkiem. Parasti no sievas paziņām uzzinot, ka kādam iet grūti vai kaut kā ļoti trūkst. Vienam puisim uzdāvinājis datoru, citam – riteni, vēl kādam finansiāli palīdzējis nopirkt zāles. Netālu no Jāņa darbavietas dzīvojot kāda tante, kurai ir daudz suņu. Viņai reizi pa reizei iedodot kādu latiņu suņu barības iegādei. «Man te viss viena liela labdarība, jo strādāju apbedīšanas birojā un izvadu cilvēkus pēdējā gaitā,» tā Jānis. Viņš teic, ka brīvā laika praktiski neesot: «Man vajadzētu 30 stundu diennaktī, lai visu paspētu izdarīt.»Jāņus Lauvu ģimene parasti svin kopā, atzīmējot abu Jāņu, tēva un dēla, vārdadienu.
Acīgais kaimiņšJānis Zaturskis, «Grāvīšu» saimnieks, ar sieviņu Jadvigu abi ir pensijā. Līdz 1990. gadam strādājis par šoferi, bet pēc tam – SCO autoservisā par atslēdznieku. Īstens palīgs viņš ir saviem kaimiņiem – zāli nopļauj lūgts vai nelūgts. «Pirmoreiz mani palūdza, tagad ik pa laikam paskatos pār sētu, vai kaimiņienes zāliens nav atkal dzeltens ar pienenēm, un tad eju talkā.» Jānis kaimiņienei piedāvājis arī palīdzēt kopt dārziņu, jo arkls viņam esot un kartupeļu dobītes varot gan aizvagot, gan atvagot, bet viņai izlīdzējis cits kaimiņš. «Mēs cits citam palīdzam. Tā kā zāles pļaušana ir darbs, kas pašam vislabāk patīk un ko man uztic, šad tad eju talkā arī otram kaimiņam, kurš dzīvo pie meža, – viņam grāvja kante jāizpļauj, un tad es ar savu trimmeri to izdaru!» stāsta Jānis. Dzīvesbiedre Jadviga slavē, ka vīrs ļoti palīdzot mājas darbos: «Man patīk no rītiem stundiņu ilgāk pagulēt, kamēr Jānis jau ir augšā un steidz padarīt mājas soli, traukus nomazgā un citus darbiņus paveic.» Laika pietiek arī septiņus un 16 gadus vecajām mazmeitiņām. Savā piemājas dārzā mazākajai mazmeitai Jānis izveidojis skaistu rotaļu laukumu ar koka mājiņu, šūpolēm, slidkalniņu un smilšukasti.«Grāvīšu» saimniekam ir arī savs hobijs – makšķerēšana. Šogad viņš ir žurnāla «Copes Lietas» rekordists, jo Lielupē izdevies noķert 1,8 kilogramu lielu vimbu.Līgosvētkos pie Zatursku ģimenes parasti ciemos atbrauc meita ar vīru un mazbērniem, citi tuvākie radi. Pāri ielai dzīvo Jāņa vārdabrālis, ar kuru arī kopā šie svētki tiek nosvinēti.
