Vecrīgā, tikai pārdesmit metru no Pēterbaznīcas, kur līdz 4. jūlijam iespējams apskatīt Jelgavas Mākslinieku biedrības jubilejas izstādi «Mums – 40», lūkojama vēl kāda retrospekcija – Rātslaukuma pazemes galerijā «Rīgas Mākslas telpa» iekārtota ekspozīcija «Glezniecība Latvijā 1950. – 1990.» no Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas».Silts ieteikums – pirms doties lejup pa galerijas kāpnēm, pārdomāt, vai jūsu rīcībā esošais laika intervāls būs pietiekams. Tā kā «Rīgas Mākslas telpā» vienkopus skatāmi vairāk nekā 500 mūsu gleznotāju darbu (pēc galerijas pārzines teiktā – 520), pastāv liels risks nokavēt nākamo plānoto pasākumu, ja izstādes apskatei «nejauši pagadījās brīva stundiņa».Lūkojamais tiešām ir ziedotā laika vērts, izstāde ļauj apmeklētājiem (atkarībā no skatītāja vecuma un pieredzes) gan atsaukt atmiņā četrās pēckara desmitgadēs ievērojamāko un atzītāko Latvijas mākslinieku daiļradi, gan iepazīties ar jau aizmirstībā grimušu autoru darbiem. Izstādīto gleznu vidū ir patiešām izcilas vērtības (ekspozīcija atlasīta no 16 000 Mākslinieku savienības kolekcijā esošajām mākslas vienībām, kas iepirktas un uzkrātas 20. gadsimta otrajā pusē, un tā ir otra lielākā padomju perioda mākslas darbu kolekcija aiz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma), bet pārsteidzošākais šoreiz šķiet kopiespaids, kas spēj apžilbināt. «Glezniecība Latvijā 1950. – 1990.» veidota kā «stāsts par mākslu, pilnībā atceļot atmodas laika cenzūru skatījumā uz mūsu neseno pagātni. Neviens no «sliktajiem» epitetiem – nebrīva, nepatiesa, degradējoša, ko nesen vēl mēdza attiecināt uz padomju perioda kultūru, nav šīs izstādes vadmotīvs,» koncepciju atklāj kuratore Inga Šteimane. Izstādes stāsts rit hronoloģiski, un, izstaigājot 34 nosacītā labirintā izkārtotās ekspozīcijas zāles, apgūstams «stilu un autoru rokrakstu īsais kurss no 50. gadiem līdz pat 1991. gadam, kad sabruka Padomju Savienība un izjuka Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas veidošanas finansiālais pamats».Šajā glezniecības vēstures «īsajā kursā» neiztiek bez jelgavnieku (gan tagadējo, gan bijušo) devuma – vairāki, turklāt dažādu periodu darbi izstādīti Gunāram Ezerniekam, pārstāvēti arī Edvīns Kalnenieks, Indulis Landaus, Silvija Meškone, Guntis Strupulis, Mārcis Stumbris, Lolita Zikmane, Ritma Zikmane-Lagzdiņa, Nellija Darkēviča un citi. (Darbu plašajā klāstā tik tiešām viegli garajā labirintā kādu arī «nepiefiksēt».)Unikālā iespēja ielūkoties «Glezniecībā Latvijā 1950. – 1990.» izstāžu zālē «Rīgas Mākslas telpa» Rātslaukumā (ieeja no Kungu ielas 3) interesentiem dota līdz 15. augustam, bet iesakām pasteigties jau šonedēļ – līdz 27. jūnijam (ieskaitot) apmeklētājiem 50 procentu atlaide (23. un 24. jūnijā galerija slēgta).
