Sestdiena, 9. maijs
Klāvs, Einārs, Ervīns
weather-icon
+13° C, vējš 0.45 m/s, A-DA vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Pārsteidz ar rāmumu

Tautas deju kolektīva «Jundēns» 11 dejotāji festivālā «Raduga Sabantuj» iegūst pirmo vietu.

«Parasti mēs katru gadu kopā ar kādu kolektīva grupu dodamies koncertēt ārpus Latvijas. Ņemot vērā šā brīža ekonomisko situāciju valstī, nodomāju, ka šovasar varētu arī nebraukt, bet vienu dienu man zvana nepazīstams cilvēks no Naberežnije Čelni, uzrunā vārdā un aicina piedalīties festivālā. Tā organizatori bija tik uzstājīgi, apgalvojot, ka gan izguldīs, gan pabaros – mums tikai jāaizbraucot. Saucu kopā vecākus un stāstīju situāciju. 11 bija gatavi segt ceļa izdevumus, gatavojāmies un devāmies turp,» veiksmes stāsta pavedienu ritina tautas deju kolektīva «Jundēns» vadītāja Madlēna Bratkus.Festivāls notiek tautas svētku laikā«Jundēns» nav vienīgais kolektīvs no Jelgavas, kurš piedalījies festivālā «Raduga Sabantuj», kas veltīts bērnu un jauniešu radošajai attīstībai un tradicionāli notiek aptuveni 2500 kilometru attālajā Tatarstānas pilsētā Naberežnije Čelni. Pērn to apmeklēja Tautas deju ansamblis «Diždancis», šoreiz vietu atvēlot gados jaunākiem «jundēniešiem». «Ja bērni vispār nesaprata, kur dodas, vairākiem vecākiem šī pilsēta, ko agrāk pazina kā Brežņevu, saistījās ar studiju gadiem un tur pavadīto laiku studentu vienībās. Savulaik pilsēta bija slavena ar to, ka tur ražoja automašīnas KamAZ. Ir sajūta, ka Naberežnije Čeli uzcelta milzīgā līdzenumā. Tur ir ļoti platas trīsjoslu ielas katrā virzienā, daudz augstu dzīvojamo māju,» pasākuma norises vietu raksturo Madlēna, piebilstot, ka padomiskais aptuveni 500 tūkstošu pilsētā vēl joprojām saglabājies gan ārējā formā, gan mentalitātē.Tomēr arī tautiskajam Tatarstānā atvēlēta nozīmīga vieta. Pats festivāls, kas veltīts tautas mākslai, notiek laikā, kad šajā Krievijas Federācijas republikā ar vērienu tiek svinēti sējas darbu pabeigšanas jeb Sabantuj svētki.«Naberežnije Čelni tie bija grandiozi svētki pilsētas lielajā stadionā ar milzīgu uzvedumu, uguņošanu, balonu, krāsainu papīrīšu, dzīvu baložu gaisā laišanu. Pēc koncerta, kurā arī mēs piedalījāmies kā īpaši viesi, notika dažādas tautas spēles. Piemēram, vīriešu cīkstēšanās, kur uzvarētājs balvā saņēma brangu aunu, un zivju ķeršana kailām rokām lielā baļļā. Dažas izdarības, kā māla podu dauzīšana, bija līdzīgas mūsējām,» stāsta «Jundēna» vadītāja.Uzvara bija negaidītaTomēr pats svarīgākais Tatarstānā dejotājiem, protams, bija festivāls, kuru vērtēja stingra un profesionāla žūrija. «Lai gan festivāls skaitās starptautisks, tajā galvenokārt piedalījās Krievijas Federācijas republikas, kuras apvieno turku-tatāru valodu grupa. Bija dalībnieki no Kazahijas, Altaja, Jakutijas, Baškīrijas, Dagestānas. Mums vistuvākā dalībvalsts – Moldova,» turpina M.Bratkus, atklājot, ka «Jundēnam» bija jāsacenšas ar aptuveni 20 kolektīviem, kuri bija pieteikuši savu dalību horeogrāfijas konkursā. Paralēli norisinājās arī dziedāšanas konkurss.«Mums tas bija absolūti negaidīti, ka ieguvām pirmo  vietu, jo pārējie dalībnieki bija horeogrāfisko skolu audzēkņi, kuri deju mācās katru dienu. Domāju, viņus pārsteidza mūsu mentalitāte, tautas mūzika, bērnu dabiskās kustības, tērpi, kurus viņi ļoti slavēja. Pirms braukšanas tieši runājām, kā mums sevi jāpasniedz. Brīdināju, ka nespēsim viņus pārspēt meistarībā, jo šie kolektīvi atrodas citā «svaru kategorijā». Tad koncertmeistare Guna Vanaga pateica priekšā, ka mums jārāda, ka esam rāmi – kā jau latvieši. Īpaši tas bija redzams dejā «Kalējs kala debesīs», kas izpelnījās lielu žūrijas atzinību,» gandarīta kolektīva vadītāja, gan uzsverot, ka panākumu atslēga slēpusies arī nopietnā darbā. Bauda kvasu un pelmeņus«Bērniem tas bija milzīgs pārsteigums un daudz pozitīvu emociju, ka viņi tika novērtēti un saprasti,» priecājas M.Bratkus. Viņa atklāj, ka dejotāji Tatarstānā ieguvuši arī daudz jaunu draugu, jo visi dzīvojuši kopā milzīgā nometnē Kamas upes krastā. Dalībnieki pārveduši ne mazums ceļojuma iespaidu, kas gūti gan pašā festivāla pilsētā, kur varēja baudīt kvasu no mucām, gan mājupceļā Maskavā – izbraukāties ar metro, saēsties pelmeņus Sarkanajā laukumā un ieraudzīt to pulksteni, bez kā savulaik nebija iedomājamas vakara ziņas.           

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.