Kā allaž, pirms Līgosvētkiem dodoties sakopt tuvinieku kapus, jelgavniece Andra (vārds mainīts) pēkšņi ieraudzīja, ka viņas vecvecmātes un vēl piecu tuvinieku atdusas vietā, kur viņi apglabāti no 1929. līdz 1977. gadam, Baložu kapu vecajā daļā vairs nav ne kopiņas, ne piemiņas plāksnes – vienkārši līdzens pleķis. Pašvaldību aģentūras «Pilsētsaimniecība» Kapsētu apsaimniekošanas daļas vadītāja Solvita Vaivode notikušo vērtē kā rafinētu vandalismu, kuram līdzīgs mūsu pusē vēl nebija manīts.
«Vecvecmāmiņas kapu apmeklēju apmēram četras reizes gadā, taču nebiju par šo apbedījuma vietu noslēgusi ar pašvaldību zemes lietošanas līgumu. Tādēļ domāju, ka notikušajā ir arī mana vaina. Tomēr likās savādi, ka kapu nolīdzina bez kāda brīdinājuma,» stāsta Andra, kas tūlīt pēc kapsētas apmeklējuma devās meklēt taisnību pašvaldības aģentūrā «Pilsētsaimniecība». Vieta ir prestižaNoskaidrojusi lietas apstākļus, pašvaldības darbiniece S.Vaivode kategoriski noliedza, ka kaps būtu nolīdzināts ar kapsētas apsaimniekotāju ziņu. «Pirms pāris gadiem Bērzu kapos huligāni prasti sagāza krustus, taču šoreiz noziegums šķiet veikts ar saltu aprēķinu, lai, iespējams, iegūtu brīvu vietu, kas Baložu kapu vecajā daļā ir salīdzinoši prestižāka un dārgāka nekā citviet Jelgavas kapsētās. «Pilsētsaimniecības» darbinieki nekādā gadījumā nenolīdzinās kapu, pie kura ir plāksne vai piemineklis vai kurš kaut reizi beidzamos trīs gados bijis apmeklēts un kopts,» apgalvo S.Vaivode. Kapu kopiņu atjaunosLai arī vandaļus notvert un sodīt šajā gadījumā ir diezgan bezcerīgi, iegūt zemes lietošanas tiesības uz šo kapavietu tiem neizdosies. Pēc notikušā Andra noslēgusi līgumu ar pašvaldību, un nevienam svešam šī vieta netiks nodota. S.Vaivode piebilst, ka kapu sardze sniegs Andrai palīdzību vecvecmātes kapu kopiņas atjaunošanā. Piemiņas plāksne ar apbedīto vārdiem un tās betona pamatne gan pazudusi bez pēdām. Lai kapsētās būtu lielāka skaidrība par apbedījumiem, jau no 1999. gada augusta ar apbedīto tuviniekiem sākti slēgt zemes lietošanas līgumi. S.Vaivode skaidro, ka gadījumos, kad bēres bijušas pēc minētā datuma, līgums noslēgts automātiski, zemes lietošanas maksu ietverot bēru pakalpojumu tāmē. Pārējiem būtu vēlams ar «Pilsētsaimniecību» noslēgt minēto līgumu (cena par kapavietu ir divi lati plus PVN), kā to jau izdarījuši gandrīz 11 tūkstoši jelgavnieku.
