Piecdesmit trīs kilometrus uz Vecsvirlaukas muižu, Staļģeni un citām skaistajām vietām Jaunsvirlaukas pagastā sestdien veica trīsdesmit astoņi riteņbraucēji, kurus velopastaigā aicināja «Zemgales Ziņas».
Cienasts Jansonu ģimenes iekoptajos «Līčos», kokgriezumi un atmiņas par veciem laikiem «Ataugās», kuru saimnieks daiļamatnieks Jānis Berķis ir ne tikai neskaitāmu kokā izgrebtu māju vārdu plāksnīšu, bet arī pūcītes un rūķu pie Staļģenes vidusskolas autors, brīvības cīņu varoņu Andreja Kampara, Pētera Zvaigznes un literāta Pūcīšu Ģederta atdusas vieta Vimbu kapos, ziņkārīgo govju ganāmpulks, braucot pa smilšaino lauku ceļu, kas ved uz Piģiem un Vančiem, veikaliņš ar saldējumu Staļģenē, viesmīlīgi atvērtās Joahima Zīgerista Šauvas un galu galā vēl tūrisma tehnikas «rozīnīte» – pavasara palos pa pusei aiznestā, sašķobītā laipa pār Svitenes upi. Šauro taciņu vilinājumsRunājot par pēdējo, bija varianti – no Šauvām ceļu turpinot, braukt piecus kilometrus uz Dzirniekiem caur Biļļumuižu vai pa Jaunsvirlaukas lielceļu. Otrajā gadījumā sanāktu par pāris kilometriem mazāk, taču tad vajadzēja pa laipu tikt pāri Svitenei. Pēc pastaigas vecākā dalībnieka uzņēmēja Pētera Baranovska ieteikuma sapulce Šauvās pieņēma lēmumu šķērsot Sviteni. Pa šauru taciņu, kur auto nekādi netiktu cauri, velosipēdistam stūrēt ir jo lielāks prieks. Zemgales mazās upes lielākoties ir dziļas, taču Svitene izceļas ar straujumu, jūnija beigās tā vietām tikai mazliet sniedzas pāri ceļiem. Protams, citādi tur ir bijis aprīlī, kad pāris metru virs vasaras upes līmeņa nostiprinātā lapiņa pagāja zem ūdens un viens tās posms tika iznests. Pat netālajai Dzintara kapelai, kurai ir ar elektrību apsildāma grīda, pali gandrīz aizgāja līdz slieksnim. Taču laipiņa, kā to ierādīja izpalīdzīgais Bandēnu māju saimnieks Uldis, izrādījās gana laba, lai pa rokām pāri padotu trīsdesmit divus velosipēdus un tiktu pāri arī paši. Ūdenī ar visām drēbēmCits mierīgi, cits, kājām (un reizē laipiņai) trīcot, tika pāri. Pēc tam peldētavā gandrīz desmit metru tālāk no ūdenszālēm brīvā gabaliņā varēja izpeldēties. Divas bezbēdīgas, saulē iekarsušas pusaudzes, kurām mājas bija palikuši peldkostīmi, draudzīgi metās upē ar visām drēbēm. Šī ģimenēm ļoti piemērotā peldvieta, kur veldzējošais ūdens desmitgadīgam bērnam nesniedzas pāri kaklam, šķiet, nav atzīmēta nevienā tūrisma ceļvedī. Taču, domājot par lauciniekiem, kam laipa pie Bandēniem ir ikdienas ceļš uz autobusa pieturu vai dievkalpojumu, Jaunsvirlaukas pagasta pārvaldes vadītāja Solveiga Arnīte teica, ka vietu apskatīšot un tad lūkošot, ko labot. Gadu desmitiem braukt garāmAtzīmējot velopastaigas spilgtākos iespaidus, jelgavniece Baiba Ozola, kuras septiņgadīgā meita Marta dūšīgi veica šo maršrutu ar savu bērnu divriteni, teica, ka viņu pozitīvi pārsteigusi Zīgerista būvētā kapela ar dzintara krustu. Līdzīgas domas ir inženierim Gaidim Beitiņam. Viņš piebilst, ka interesanti bija iegriezties arī Vissvētākās dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīcā pie gaisa tilta. Dievnamam ikdienā gadu desmitiem braukts garām, nu tas un arī jūrniekiem veidotais memoriāls baznīcas dārzā beidzot apskatīts tuvāk. Uzņēmējs Vecsvirlaukas patriots Modris Jansons teica, ka gan daudziem vietējiem zemniekiem, gan pēc dabas izslāpušajiem pilsētniekiem būtu labi, ja gar skaisto Lielupi vītos velosipēdistu taka. Viņaprāt, šim mērķim varētu piesaistīt arī Eiropas līdzekļus. Kamēr vēl krastu nav apbūvējuši jaunbagātnieki, tāda celiņa izveide būtu vienkāršāka. No Vecsvirlaukas ceļa raugoties Lielupes virzienā, varēja redzēt, ka ne viena vien agrāk apstrādātā paliene aizaug ar krūmiem, tai trūkst gan praktiska, gan estētiska pielietojuma. Nākamā velopastaiga plānota jūlija nogalē, kad domāts izbraukt Zaļenieku un Svētes pagasta ceļus un taciņas.
