Izņemot Franciju, pārējās ES valstīs vēl nav atļauts stēviju izmantot pārtikā, godīgi ziņo www.stevija.lv, bet pasaules saldākajam augam tā aizstāvji Eiropā prognozē kartupeļa cienīgu uzvaras gājienu.Stēvija ir daudzgadīgs asteru dzimtas augs, kura radinieki ir pienenes, saulespuķes, cigoriņi u.c. Stēvijas bagātība ir saldās lapas – tajās ir vielas, kas ir daudz saldākas par cukuru, tāpēc interese par tās preparātu izmantošanu ir diabētiķiem un citiem veselīga, «zaļa» dzīvesveida piekritējiem. Kā daži no stēvijas izmantošanas pozitīvajiem aspektiem tiek minēta arteriālā spiediena samazināšana un izvairīšanās no zobu aplikuma un kariesa veidošanās.Pirmie eiropieši, kas iepazina stēviju, bija spāņu konkistadori 16. gadsimtā – Paragvajas indiāņi stēvijas lapas lietoja ārstniecībā un izmantoja ēdienu saldināšanai. Pirmo reizi stēviju oficiāli aprakstījis doktors Moises S. Bertoni 1887. gadā savā zinātniskajā darbā par Paragvajas augiem. Stēvijas preparāti esot atļauti Japānā, kur tie veidojot pusi no saldinātāju tirgus, Brazīlijā, Ķīnā, ASV u.c. Portāls stevija.lv atsaucas uz Bonnas Lauksaimniecības universitātes privātdocenta Ralfa Pudes domām, ka stēvija esot bīstama viela mākslīgo saldinātāju ražotājiem, nevis cilvēku veselībai. Uzziņai Stēvijas lapās ir vielas, kas ir aptuveni 300 reizes saldākas par cukuru; nesatur ogļhidrātus, un glikēmiskais indekss ir nulle; nesatur kalorijas; neizmaina cukura līmeni asinīs. Resursi internetā:www.stevija.lv; Eiropas Stēvijas asociācija – www.eustas.org.
