Jelgavas 4. pamatskolas «Gliemezītis» ir vienīgais pilsētas skolu deju kolektīvs, kas šogad piedalīsies skolēnu dziesmu un deju svētkos.
Gandrīz 14 tūkstošu skolēnu vidū, kuri jau nākamnedēļ raisīs soļus lielkoncertā «Deja kāpj debesīs» un citos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumos, būs manāmi arī 55 Jelgavas 4. pamatskolas kolektīva «Gliemezītis» dalībnieki. «Sākumā pēc atlases skates, kas Latvijā vieniem no pirmajiem Jelgavā notika 3. martā, zinājām, ka uz svētkiem tikusi vienīgi 3. – 4. klašu A grupa, kurai nedaudz pietrūka līdz laureāta statusam. Taču maija otrajā pusē noskaidrojās, ka dalībnieku skaitā iekļuvusi arī 3. – 4. klašu B un 5. – 6. klašu grupa. Mājās paliek vien 1. – 2. klašu grupa,» stāsta kolektīva vadītāja Sanita Laganovska.Aktīvi gatavojas svētkiem«Bērni par iespēju piedalīties dziesmu un deju svētkos ir ļoti priecīgi. Īpaši tie daži no 5. – 6. klašu grupas, kuriem šie būs jau otrie svētki – viņi burtiski rāvās uz tiem. Pērn atlases skatē šī grupa ieguva laureāta statusu. Šogad – vien II pakāpi, par ko gan es, gan dejotāji bijām ļoti vīlušies, taču galvenais, ka uz svētkiem brauksim,» turpina vadītāja, atklādama, lai arī ir brīvlaiks, notiek cītīga gatavošanās lielajam vasaras notikumam. Lai pārtaisītu dejas atbilstoši lielkoncerta laukuma rakstam, apgūtu kādus jaunus soļus, kā arī aktīvi atpūstos, šajās dienās dejotāji tiekas nometnē pie jūras. Savukārt tie, kuri tajā nepiedalījās, prasmes pieslīpēs 5. jūlijā – dienu pirms oficiālā dziesmu un deju svētku sākuma. «Stress gan visiem ir ļoti liels, bet darīsim visu, lai varētu Rīgā sevi labi parādīt,» sola S.Laganovska. Nosaukums – dažās minūtēsKolektīvs šogad svin piecu gadu jubileju. «Dace Janševska to sāka ar domu, ka varētu piedalīties iepriekšējos skolēnu dziesmu un deju svētkos. Bērni nodancoja skatē, bet tad Dace aizbrauca strādāt uz ārzemēm un mani palūdza viņu aizvietot. Turpināju ar dejotājiem darboties, līdz tapa zināms, ka jaunizveidotais 1. – 2. klašu kolektīvs ticis uz svētkiem. Pāris minūšu laikā bija jāizdomā nosaukums. Tā kā skolas karogā attēlots gliemezītis, nolēmām, ka tā arī mūs sauks,» atceras Sanita, kura pati skolā māca latviešu valodu, bet deju par savu sauc kopš četru gadu vecuma. «Nevaru sevi iedomāties bez dejas – tā ir visa mana dzīve! Iespēja atslēgties no darba dienas, būt kopā ar jaukiem cilvēkiem, piedalīties koncertos un svētkos. Šo pašu izjūtu vēlos radīt arī bērnos,» atzīst S.Laganovska, kura deju soļus raisa «Kalves Zelta smiltīs».Koncertē arī ārpus Latvijas«Gliemezītis» galvenokārt pulcē dejotājus, kuru vecākiem dažādu iemeslu dēļ pietrūcis uzņēmības izvadāt uz pilsētas lielajiem kolektīviem – «Vēja zirdziņu» un bērnu un jauniešu centru «Junda» –, kā arī tos, kuriem tik labi neveicas dejošanā, bet ir vēlme mācīties, stāsta vadītāja. «Mēs strādājam praktiski ar visiem, kuri vēlas. Daudziem gan vecāki grib vairāk par pašu bērnu. Iespējams, tādēļ rezultāti vienmēr nav tik labi,» teic Sanita, piebilzdama, ka veiksmes pamatā ir darbs un disciplīna, ko mazajiem aktīvajiem brīvdomātājiem ne vienmēr viegli pieņemt. Šad tad nācies pat kopā ar klases audzinātāju dežurēt pie skolas durvīm, lai ziķeri neaizšmauktu no mēģinājuma, kas pāris stundu notiek reizi nedēļā. Tāpēc lieti noder motivēšana un iespēja pēc iespējas biežāk baudīt sava darba augļus. «Lai «parādītu» bērnus, cenšamies braukt arī ārpus Jelgavas un Latvijas. Mums ir draugi Pāvilostā, esam bijuši Slovākijā, Polijā, šogad – Norvēģijā. Vairākus gadus piedalījāmies pasākumā «Latvju bērni danci veda» Talsos un Ogrē. Maija beigās visas grupas dejoja arī Elejas Bērnu svētkos,» stāsta S.Laganovska.Bez pianista«Lai arī dzirdētas dažādas runas par iespējamo finansējumu, ļoti ceru, ka pēc svētkiem varēsim turpināt strādāt un netiks iznīdēts ieguldītais darbs, tērpi, kas šūti gan ar skolas, gan vecāku atbalstu,» turpina Sanita, atklādama, ka līdz šim kritiskākais brīdis kolektīva pastāvēšanā bijis pērn no septembra līdz decembrim, kamēr tika saņemti papildu līdzekļi interešu izglītībai. «Tajā laikā mums pat nebija pianista. Kamēr cita skolotāja mācīja dejas, es pie mikrofona dziedāju,» atceras vadītāja, saviem dejotājiem gan gaidāmajos svētkos, gan dzīvē novēlot izturību, gribasspēku, pacietību un smaidu.
