No ES struktūrfondiem septiņu gadu periodā (2007. – 2013. gadā) Latvija plāno saņemt 3,18 miljardus latu. Pieskaitot klāt Latvijas puses līdzfinansējumu, tie ir gandrīz četri miljardi latu, ko ieguldīsim ekonomikas attīstībā. Vēl gandrīz miljards rezervēts lauku un zivjsaimniecības attīstībai. Kopumā tas ir vairāk nekā astotais Latvijas valsts budžets septiņu gadu laikā. Laikā, kad valstij jāmazina budžeta izdevumi un banku kreditēšanas politika pēc buma gadiem kļuvusi ļoti piesardzīga, šīs ES naudas izmantošana ir izšķirīgi svarīga, faktiski galvenais investīciju avots, lai valsts un uzņēmumi turpinātu attīstīties.Eiropas reģionālā politika, saskaņā ar kuru tiek plānoti struktūrfondi, veidota pēc principa – vājākās ekonomikas nedrīkst kavēt stiprāko ekonomiku centienus sasniegt kopējo ES mērķi – veidot konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē. Līdz ar to tiek dots vairāk tiem, kam grūtāk iet. Tieši tāpēc Latvijai no ES 2009. gadā bija ieplānota nauda gandrīz četrreiz vairāk, nekā mūsu valsts iemaksāja kopējā ES budžetā. Aptuveni 80 procentu ES izdevumu administrē dalībvalstīs. Tādēļ struktūrfondu, lauku attīstības un zivjsaimniecības konkursus izsludina un projektus izvērtē Latvijā. Savukārt 14 procentu finansējuma tiek plānoti un administrēti Eiropas Komisijā no Briseles, un mūsu projektu pieteicēji cīnās konkursos ar Spānijas, Lielbritānijas, Kipras un citu dalībvalstu pretendentiem.Tomēr šā finansējuma apgūšanai ir savi noteikumi – sakārtoti dokumenti, projekti un finanses. Statistika rāda, ka līdz 30. aprīlim bijām apguvuši 16,6 procentus no pieejamās struktūrfondu naudas (ieskaitot Kohēzijas fondu). Tas nozīmē, ka 527 miljoni bija izmaksāti projektu īstenotājiem. Bet apstiprināti bija projekti par 55 procentiem no kopējiem pieejamiem līdzekļiem. Tas savukārt nozīmē, ka 1,8 miljardi latu jau sadalīti, bet uz 1,4 miljardiem vēl varēs pieteikties konkursos. Ja raugāmies pēc apgūto līdzekļu apmēra (nevis iegūtā rezultāta), tas vērtējams kā labs rādītājs.Struktūrfondu apguvē vismaz kvantitatīvi pašlaik esam vieni no līderiem starp jaunajām dalībvalstīm, bet EK programmās mums neklājas tik labi. Turklāt lielāko daļu tajās iesniegto Latvijas projektu nāk nevis no nevalstiskā sektora vai uzņēmējiem, bet valsts. Domāju, galvenais iemesls ir informācijas trūkums par papildu iespējām Eiropā.Pieņemsim, ka tiek radīts jauns neliels ražošanas uzņēmums laukos Latgalē. Biznesam vajadzīgas telpas, iekārtas, izejmateriāli un cilvēki. Vadītājs var iesākumā pieteikties uz «Erasmus» stipendiju jaunajiem uzņēmējiem (www.erasmus-entrepreneurs.eu) un aizbraukt uz citu ES valsti, lai smeltos pieredzi un zināšanas plānotajā jomā. Vēlāk izmantot iespējas, ko piedāvā programmas ražošanas ēkas celtniecībai, piemēram, Lauku atbalsta dienesta piedāvātās. Tad izmantot programmas uzņēmumiem iekārtu iegādei, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piedāvātās un programmas darbiniekiem, piemēram, prakses, bezdarbnieku, invalīdu u.c. Nodarbinātības valsts aģentūras vai ārvalstu programmas. Iespēju ir daudz pat struktūrfondu ietvaros, bet bez tām ES ir citas 430 programmas, kas piedāvā iespējas piesaistīt naudu attīstībai 50 – 100 procentu apmērā no projekta izmaksām.Tomēr problēmas – līdzfinansējums, valodas barjera, informācijas un prasmju trūkums – saglabājas. Risinājumi ir dažādi. Sākot ar vairāku banku atbalstu, kas ar ES finanšu palīdzību veido programmas mazu un lielu kredītu izsniegšanai uzņēmumiem (SEB banka, «Swedbank», Latvijas Hipotēku un zemes banka, nākotnē arī «Parex banka»). Tomēr, ja pašam, izlasot biznesa plānu, nerodas sajūta, ka viss ir izdomāts, un, ja tas būtu kaimiņa projekts, es tajā ieguldītu savu naudu, nevar cerēt, ka banka līdzfinansējuma piešķiršanā rīkosies kā labdarības organizācija.Attiecībā uz pieejamo informāciju Latvija vēl nav nonākusi pie labākā risinājuma. Informācijas sniedzēju ir ļoti daudz, bet kurš tos visus var «izstaigāt»? Latvijā ir 20 iestādes, kas iesaistītas struktūrfondu administrēšanā. Ir reģioni, kā Velsa, kur atbildīga ir tikai viena institūcija. Tomēr arī pašreizējā situācijā potenciālais struktūrfondu lietotājs var pats sev nākt pretī. Piemēram, uzņēmums vai iestāde varētu izmantot jauniešu prakses programmas, lai pieņemtu darbā cilvēku ar uzdevumu – meklēt informāciju un sekot līdzi struktūrfondu aktualitātēm. Interesenti varētu aicināt aktīvi iesaistīties arī nozaru asociācijas, kas piedāvātu biedriem konsultācijas pieteikuma sagatavošanā ne tikai Latvijas līmenī, bet arī ES. Palīdzētu arī vairāk atklātības: lietotājiem draudzīga datu bāze, kurā būtu saraksti ar iesniegto projektu nosaukumiem un iesniedzējiem, arī apstiprinātājiem projektiem. Līdzīgi kā publisko iepirkumu konkursos visi pieteikumu iesniedzēji zinātu savus konkurentus un viņu piedāvātās cenas.Šāda datu bāze ne tika veicinātu caurredzamību, bet arī sniegtu informāciju par vienādiem projektiem no dažādiem iesniedzējiem. Tas nākotnē varētu veicināt sadarbību viņu starpā, lai palielinātu projekta apstiprināšanas iespēju. Tādējādi arī tiktu veicināta stratēģisku projektu attīstība, un varētu sākt domāt par divpakāpju projektu pieteikšanās sistēmas izveidi. Tas būtiski mazinātu bez rezultāta nostrādātās stundas. Šādas sistēmas ietvaros sākotnēji būtu jāiesniedz tikai projekta ideja ar aptuvenu budžetu un partneriem. Tālāk idejas pieteikumu izvērtētu kompetentas institūcijas, un, ja priekšlikums iekļautos programmā, tiktu dota atļauja padziļināta pieteikuma sagatavošanai. Divpakāpju sistēma jau tiek izmantota Velsā, kā arī Šveices sadarbības programmā Latvijā.Izvērtējot līdzšinējo pieredzi struktūrfondu apgūšanā, var secināt, ka Latvijā iet kā «amerikāņu kalniņos». Sākums bija lēns un smagnējs, bet 2009. gads nāca ar lielu izrāvienu. Trīs mēnešu laikā tika izmaksāti 57 procenti no trijos gados kopumā apgūtās naudas. Šāda mētāšanās ekonomikai par labu nenāk, tomēr ļauj cerēt, ka tiks paveikts viss, lai Latvija 2007. –2013. gadu posmam paredzētos līdzekļus apgūtu pilnībā.
