«Kā nolīgoji?» droši vien vakarrīt tika jautāts ne vienā vien darbavietā. Un skanēja stāsti, kuros vieni no personāžiem bija policisti, kas svētkos, kā tika ziņots, strādāja pastiprinātā režīmā. Pašam man Līgovakarā iznāca darīšanas ar novada pašvaldības policiju. Šķiet, nebiju grēkojis, bet pie Zaļenieku krustojuma uz Tērvetes šosejas, cenšoties apgriezties braukšanai pretējā virzienā, ģimenes auto labais pakaļējais ritenis iekrita ūdens izskalotā bedrē, kas tumsā grūti pamanāma un, iespējams, jau no pavasara bija izveidojusies tikai apmēram metru atstatu no asfalta joslas. Likās, ka bez traktora vai vismaz vismaz džipa ārā netiks. Balsojot pēc palīdzības, gadījās apturēt policistus, kas turpat netālu muižas parkā pieskatīja milzīga Jāņu ugunskura apgaismotu zaļumballi. Džips piebrauca, bet nebija vajadzīgs. Četri vīri automašīnu viegli pacēla, un tā ar savu spēku izrausās laukā. Salonā piemigušie bērni pat nepamodās. Skatoties Latvijas mērogā, tika izraisīti 11 satiksmes negadījumi ar cietušajiem. Atšķirībā no pērnajiem Jāņiem viens cilvēks diemžēl gājis bojā. Tas notika 24. jūnija naktī Ventspilī – auto sadursmē ar invalīdu ratiņiem. Taču vismaz mūsu pusē Līgovakars un Jāņi pagāja mierīgi. Gribas pateikt paldies gan policistiem, gan ugunsdzēsējiem, gan mediķiem, visiem operatīvajiem dienestiem, kuri dežurēja, čakli strādāja. Pateicība arī naudas grūtībās nonākušo lauku veikalu pārdevējiem, kuri modri atteikuši alkohola iegādē nepilngadīgajiem. Paldies visiem, kas ar enerģisku rīcību vai vienkārši ar pozitīvas uzvedības piemēru izglābuši kādu prātā apskurbušu līdzcilvēku, kas taisījies nez ko stūrēt, peldēt vai lēkt pār ugunskuru. Kā nu protam, tā pilnveidojam savu no senčiem mantoto nacionālo svētku tradīciju, kurai vajadzētu saistīties tikai ar labo.
