Smalkas dāmas, galanti kungi, šauras Rīgas ieliņas naksnīgā mēness gaismā – viss tāpat kā Aleksandra Čaka dzejā apskatāms Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.Otrā stāva gaitenī izvietotajā izstādē ikviens apmeklētājs var atrast sev tuvāko mākslas darbu no 14 Pāvila Šenhofa gleznām, kuras ir dāvinājums Jelgavas muzejam. Darbi tapuši no 1992. līdz 2005. gadam. Kā stāsta muzeja direktores vietniece Marija Kaupere, P.Šenhofs īsu brīdi bijis arī Ģederta Eliasa skolnieks, kas ir viens no iemesliem, kāpēc mākslinieka izstāde apskatāma Jelgavā. «Čaka Rīga pirmās brīvvalsts laikā ir tāds periods Latvijas valsts vēsturē, kas kalpo kā laikmeta fons arī Jelgavā,» teic M.Kaupere. Gleznu cikls «Čaka Rīga» māksliniekam esot ļoti īpašs viņa daiļradē, jo pats, būdams mazs puišelis, izdzīvojis pirmās neatkarības laiku gluži tāpat kā A.Čaks.Gleznotāja daiļradē no 40. gadu otrās puses pēc Mākslas akadēmijas beigšanas līdz neatkarības atgūšanai iestājās «klusuma» periods, kurā netapa neviena glezna, jo mākslinieks bija «sava ceļa gājējs», kuru neapmierināja padomju gados valdošā attieksme pret mākslu. Tajā laikā viņš bija Leļļu teātra galvenais mākslinieks, kā arī daudzu pasaku grāmatu ilustrētājs, kļūstot populārs Austrumeiropā un Padomju Savienībā.Par godu bīskapa Antona Justa priesterības 50. gadadienai no 8. jūlija apmēram desmit dienas P.Šenhofa izstādes vietā būs bīskapam un katedrālei veltīta ekspozīcija. Taču pēc tam, līdz augusta beigām, mākslas darbi atkal atradīsies pie muzeja senajām sienām.
