Līdz 4. jūlijam var paspēt Rīgā, Pētera baznīcā, apskatīt Jelgavas Mākslinieku biedrības izstādi «Mums jau 40».
Kā jau «Ziņas» savulaik rakstīja, šī izstāde galvaspilsētā ir kā gada nogalē paredzētās jubilejas skates ģenerālmēģinājums. Šā iemesla dēļ Rīgas izstāde veidota tā, lai atcerētos bijušos kolēģus – gan tos, kuri tagad rada mūžībā, gan tos, kuri dzīvo citviet, kā arī tos, kuri vairs aktīvi nenodarbojas ar mākslu. Tajā pašā laikā gribējām parādīt visus mākslas veidus, kuros mūsu mākslinieki strādā. Tādēļ blakus eļļas un akrila glezniecībai, pastelim un akvarelim aplūkojama grafika, tēlniecība, keramika, stikls, ādas māksla, tekstils un fotogrāfija, arī Vitas Makras darinātais darbs no paipalu olām, kas tik populārs bija Jelgavas Pavasara izstādē. Turklāt centāmies aizvest uz Rīgu visu jelgavnieku veikumu, kurš vien to vēlējās, tādējādi rīdzinieki var iegūt pietiekami skaidru priekšstatu, kāda mūsu pilsētā top māksla.Pamatojoties uz šādu principu ekspozīcijas veidošanā, diemžēl ne visus māksliniekus varējām pārstāvēt ar vairākiem darbiem – bija jādomā arī par kopējo vizuālo un māksliniecisko iespaidu un kvalitāti. Jelgavu pārstāv 50 mākslinieku ar 111 darbiem. Blakus pilsētas mākslinieku organizācijas dibinātāja Gunta Strupuļa gleznai, tik populāro mākslinieku Visvalža Garokalna un Krišjāņa Kugras darbiem izlikti Egila Vītola plakāti, Pauļa Buldinska un Pāvila Lūciņa gleznas un Dzintras Zvejnieces akvareļi. Viņu un dažu citu autoru opusi palienēti no Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājuma. Labprāt izstādē piedalās arī Nellija Darkēviča un Silvija Meškone, kuru mājvieta tagad ir Rīga. Sen skatītāji nebūs redzējuši Andreja Zvejnieka un Mārtiņa Vilkārša gleznas, Maritas Landaus klusās dabas pasteļa tehnikā. Daļu eksponātu jelgavnieki atcerēsies no pēdējās izstādes (Ulda Rogas, Ulda Zutera, Mārča Stumbra, Gunta Švītiņa, Kalvja Zutera un citu darbus), taču, piemēram, tēlniece Nellija Skujeniece piedāvā mūsu pilsētā vēl neeksponētu portretu «Tīna». Arī Sarmīte Zutere savu «Maz(s)dārziņu» papildinājusi ar jauniem magoņu ziediem. Savukārt ādas apstrādes māksliniece Ilizane Grīnberga rāda Latvijā vispār neizstādītu darbu «Kurzeme», kaut arī tas tapis 1986. gadā. Lai gan Ivandai Spullei-Meierei nupat bija liela izstāde pilsētas muzejā, Rīgā viņa piedalās ar triptihu matētā stiklā «Ilgu ezers». Gribējām atgādināt, ka Lolita Zikmane pirmām kārtām ir grafiķe un Georgs Svikulis – keramiķis. Pirmo reizi jelgavnieku vidū skatāmas Andija Kaltigina lieliskās fotogrāfijas.Uzskaitījumu pārtrauksim, taču gribas atgādināt, ka jubilejas izstādē daudzus šos darbus neredzēsim. Kaut arī Jelgavas muzeja izstāžu zāle ir liela, tomēr tik daudz eksponātu nevarēsim izlikt. Ģenerālmēģinājums to pierādīja.
