Tartu vasaras ir festivālu, koncertu un citu izklaides pasākumu piesātinātas.
Jelgavā katrs devītais iedzīvotājs esot students, bet Tartu – katrs piektais. Jau 1632. gadā pēc Zviedrijas karaļa pavēles tur tika dibināta universitāte, kas vēlāk nostiprinājās, uz ilgu laiku kļūstot par visas Baltijas zinību citadeli. 19. gadsimtā tur esot studējuši vairāk latvieši nekā igauņi, bet mūsdienās uz kādreizējo Tērbatu mācīties no Latvijas dodas vien padsmit jauniešu gadā. Vecā pilsēta ar jauneklīgo garu un plašo kultūras piedāvājumu īpaši jau vasarā ir nedēļas nogales ceļojuma vērta.Skulptūru pārpilnība Studentu lomu pilsētas izaugsmē simbolizē rātsnama priekšā redzamā strūklaka ar diviem jauniešiem, kas skūpstīdamies dejo zem lietussarga. Izlaidumu ballīšu laikā tā kļūst par iecienītu atvēsināšanās vietu, pret ko kārtības sargi īpaši neiebilst. Jau vēsturiski studentiem te bijis īpašs statuss. Malle Salupere grāmatā «Tūkstošgadu Tartu» raksta, ka savulaik pilsētnieki samierinājušies ar jauniešu uzdzīves laikā regulāri izsistiem logiem, bet lielāko daļu 19. gadsimta toreizējā Tērbatā esot bijušas aizliegtas publiskas teātra izrādes, lai tās neatrautu studentus no mācībām. Pateicoties slavenajai Tartu universitātei, kas pirms pāris gadiem Zviedrijas karalienes klātbūtnē nosvinēja 375 gadus, pilsēta ieguvusi, piemēram, modernu slimnīcu un brīnišķīgu botānisko dārzu, bet pirms dažiem gadiem uz Tartu tika pārcelta arī Izglītības ministrija. Slavenākie zinātnieki un studenti ir godināti ar skulptūrām un pieminekļiem pilsētas parkos. Viens no tiem Doma kalnā veltīts savulaik ar Jelgavu saistītajam astronomam un ģeodēzistam Vilhelmam Strūvem, kurš no Tērbatas observatorijas sāka savus ģeodēziskā loka mērījumus Zemes izmēru un formas noteikšanai. Pulverpagrabs un «Pizas tornis»Noteikti jāuzkāpj Doma kalnā – lai paraudzītos uz pilsētu no augšas un apskatītu iespaidīgās Tartu katedrāles drupas, kurām līdzās izvietots universitātes muzejs. Pastaigu pa Doma kalnu romantiskāku padara gleznainie Eņģeļu un Velna tiltiņi, kas spēcīgos nosaukumus ieguvuši vien vārdu spēles rezultātā. Savukārt kalna iekšpusē no tā pakājes vecpilsētas pusē 18. gadsimta otrajā pusē tika izrakts dziļš šaujampulvera pagrabs, kurā tagad izbūvēta plaša ēstuve un alus krogs. Atgriežoties Rātslaukumā, jāatrod Tartu «Pizas tornis» jeb Barklaja māja. Gaišā ēka, kas šķībumā neatpaliek no slavenā Itālijas līdzinieka, savulaik piederējusi karavadoņa Barklaja de Tolli atraitnei. Ceļot namu, viena tā siena balstīta uz vecā pilsētas mūra, otra – uz koka pāļiem, kas vēlāk sākuši grimt zemē. Pašlaik ēkā ir mākslas muzejs. Muzeju Tartu ir gandrīz tikpat daudz, cik pieminekļu. Tartu atrodas gan Igaunijas valsts, gan vairāki pilsētas vēstures muzeji. Arī literatūras, pasta, lauksaimniecības, sporta, dabas, anatomijas un citi. Izstaigājami vecie čekas pagrabi, bet «A.LeCoq» alusdarītavā, kas arī atrodas Tartu, iekārtots alus muzejs. Bērniem draudzīga pilsētaJa dodaties uz Tartu kopā ar bērniem, noteikti jāatvēl laiks leļļu muzejam. Tas mājo senā ēkā vienā no vecpilsētas ieliņām un kolekcijas ziņā Baltijas valstu reģionā, visticamāk, ir bagātākais. Ēkas otrajā stāvā ierīkota plaša un mājīga spēļu istaba, kurā var spēlēties par nelielu papildu maksu. Pastaigājoties vērts uzkāpt līdz lielajai Vanemuines teātra ēkai, kuras priekšā izveidots savdavīgs komponista Eduarda Tubina piemineklis – sitot pa lielajām apaļajām pogām, dzirdēsiet viņa radītas melodijas. Starp citu, Vanemuine ir vienīgā vieta Igaunijā, kur regulāri tiek uzvestas gan teātra, gan operas un baleta izrādes, tostarp bērniem. Ja esat pilsētā ilgāk par pāris dienām, nevajadzētu laist garām iespēju izpriecāties akvaparkā. Tartu ir arī labi spēļu laukumi – pašā centrā mazāks, bet nedaudz ārpus tā, braucot Tallinas virzienā, – ļoti plašs un oriģināli aprīkots bezmaksas izpriecu parks.Pa upi līdz PeipusamKaimiņvalsts otra lielākā pilsēta piedāvā arī citas atpūtas iespējas. Ja Igauniju vēlaties apceļot pamatīgāk, Tartu centrā var sēsties pasažieru kuģītī, lai pa skaisto Emajegi (igauniski – upju māte) dotos uz nepilnus 50 kilometrus attālo Peipusa ezeru. Visai plašas ir arī iepirkšanās iespējas. Tirgu, kas lepojas ar 1938. gadā celtu paviljonu un nesen tā priekšā uzstādītu cūkas figūru, ir vērts izstaigāt arī bez iepirkšanās. Suvenīri jāmeklē mazajās bodītēs Rātslaukumā, bet lielākiem tēriņiem paredzēti trīs milzīgie iepirkšanās centri, no kuriem pēdējais Tasku (latviski – kabata) atvērts tikai pirms nepilniem diviem gadiem. Tajā ir arī daudzzāļu kinoteātris. UzziņaiTartu attālums no Jelgavas – ap 290 kmPirmoreiz minēta rakstos 1030. gadāVar nokļūt arī ar satiksmes autobusu vai lidmašīnu no Rīgas Iedzīvotāju skaits – 101 00010 Igaunijas kronas = 45 santīmi (no 1. janvāra Igaunijā plānota eiro ieviešana)Tūrisma informācija internetā www.visittartu.comBiļešu cenas muzejos: 12 – 30 kronu
