Ozolnieku novada Dome nolēmusi Sidrabenes pagastu pārdēvēt par Salgales pagastu un ierosina Saeimai veikt attiecīgus grozījumus administratīvo teritoriju reģistros.
Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vīgants «Ziņām» atgādināja, ka vēsturiskā nosaukuma atdošana Salgalei apspriesta arī agrāk. Ar skolu un pagasta pārvaldes starpniecību neformāli aptaujāti daudzi iedzīvotāji, kas atbalsta Salgales nosaukumu. Oficiāla parakstu vākšana nav rīkota, jo šādā gadījumā likums to neprasot.«Nosaukuma maiņu atbalstīja arī deputāti, kas pārstāv Garozu, jo atsevišķa Garozas pagasta vairs nav,» komentēja J.Vīgants. Kā iepriekš rakstīja «Ziņas», pēc vēsturiskās patiesības Sidrabenes vārds, ko pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, veidojot ciemu padomes, saņēma Salgales un Garozas pagastu teritorija, nav ģeogrāfiski un vēsturiski pamatots.Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāve Ilze Dišlere aģentūrai BNS apliecinājusi, ka pašvaldība lūgusi ministrijas viedokli par pagasta nosaukuma maiņu. Taču, lai šo jautājumu tālāk virzītu valdībā un Saeimā, ir vajadzīgs novada domes lēmuma izvērsts pamatojums.Sabiedriskā apspriešana par pagasta nosaukuma maiņu nav jārīko, viņa apstiprināja.«Ja Latvijas vēstures zinātajam prasa, kur atrodas Sidrabene, Sidrabenes pilskalns, ir skaidrs, ka domāta Vilces pagasta teritorija. Turpretī tagadējā Sidrabenes pagastā atrodas sešus kilometrus garā, izbagarētā Sidrabenītes upe, pareizāk sakot, grāvis, kura nosaukums lietots kā kompromiss, likvidējot Garozas un Salgales pagastus,» iepriekš stāstīja Domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Rozītis. Viņš uzsvēra, ka Salgales vārds ir īpaši jāstiprina, jo no šā pagasta nāk rakstnieki Edvarts Virza, Līgotņu Jēkabs. Tur atrodas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes Auči. Viļa Plūdoņa balāde «Salgales Mada loms» rosina domāt, ka Salgales vārds saistās pat ar 13. gadsimta brīvības cīņām.
