Rīt, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, pulksten 12 masu slepkavību vietā mežā Zālītes ielas galā notiks atceres brīdis, ko Jelgavas pilsētas pašvaldība rīko sadarbībā ar Ebreju kultūras biedrību. Dažas dienas pirms pasākuma šajā vietā «Ziņas» atrada zālēs ieaugušu holokausta pieminekli, kurš pašvaldības darbiniekiem nebija zināms.
Ceturtdien «Ziņas», apskatot piemiņas vietu Zālītes ielas galā, atklāja, ka lielākais monuments, uz kura ir uzraksts ebreju un latviešu valodā «Ebrejiem – genocīda upuriem», tiek pastāvīgi kopts, taču otrs piemiņas akmens, kas atrodas mežā apmēram divsimt metru atstatus un simbolizē piemiņu holokaustā nogalinātajiem bērniem, ieaudzis zālēs. Veciem cilvēkiem piemineklis par tāluEbreju kultūras biedrības pārstāve Žanna Jankovska teic, ka biedrībā pārsvarā ir veci, nespēcīgi cilvēki un jau vairākus gadus 4. jūlija piemiņas brīžos līdz otram akmenim tā arī netiek aiziets. Ebreju Kultūras biedrības pirmā vadītāja Fanija Raģe, pateicoties kuras darbīgumam atmodas laikā tapa minētās piemiņas zīmes, teic, ka piemineklis, uz kura iegravēta ebreju zvaigzne, lodes un nolauzti koka zari, uzlikts deviņdesmito gadu sākumā un ir veltīts nogalinātajiem bērniem. Akmens neiezīmējot viņu mirstīgo atlieku atrašanās vietu, tas vienkārši akcentē holokausta traģēdijas nežēlību. Vēsturnieks Andris Tomašūns, kurš 1989. gada martā ar Latvijas Kultūras fonda ziņu rīkoja šīs holokausta traģēdijas vietas apskati, teic, ka tieši otrais akmens varētu atrasties tuvāk vietai, kur aprakti nozieguma upuri. Pašvaldības darbinieki diemžēl līdz šim nav bijuši informēti par otra pieminekļa esamību. Vajadzīga skaidra norunaVakarrīt minēto vietu apmeklēja aģentūras «Pilsētsaimniecība» Kapsētu apsaimniekošanas daļas vadītāja Solvita Vaivode, un tūlīt arī pļāvējs ķērās pie darba. Gan Platones pagasta pārvaldnieks Vladislavs Pogožeļskis, gan aģentūras «Pilsētsaimniecība» nodaļas vadītājs Imants Auders sprieda, ka turpmāk vajadzētu skaidri norunāt, kā tiek sakopts gan viens, gan otrs piemiņas akmens. No vienas puses, pieminekļi atrodas Platones pagasta teritorijā, no otras, – piemiņas vieta saistās ar Jelgavu un atrodas tuvu tās robežai. Vēsturnieks A.Tomašūns, pētot holokaustu Jelgavā, secinājis, ka mežā aiz Zālītes ielas nogalināts apmēram pusotrs tūkstotis ebreju. Pēc kara, kad Rietumvācijā tiesāja masu slepkavību izpildītājus, Jelgavas izpildu komiteja sniedza izziņu, ka tur nonāvēti septiņi tūkstoši ebreju. Turklāt 1944. gadā nacisti, slēpjot nozieguma pēdas, līķus esot atrakuši un dedzinājuši, kas gan jelgavnieku atmiņās nav dzirdēts. Vēsturnieks spriež, ka šajos padomju laika dokumentos daudz kas varētu būt uzrādīts nepareizi un pat samelots. Padomju laikā šajā vietā nebija nekādu piemiņas zīmju. UzziņaiEbreju tautas genocīda upuru piemiņas diena tiek atzīmēta, atceroties 1941. gada notikumus, kad 4. jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu Rīgā, Gogoļa ielā, kopā ar lūgšanu namā esošajiem cilvēkiem. No 1941. līdz 1945. gadam nacistu okupētajā Latvijā tika nogalināti vairāk nekā 70 000 ebreju.
