Zaļenieku pagasta viducī, koku ieskauta un saules apmirdzēta, slejas 235 gadus vecā Zaļenieku muiža – skaista un cēla
Parasti īpašs lepnums par savu skolu ir audzēkņiem, kas zinības smeļas vēsturiskās ēkās. Tās apveltītas ar īpašu auru, senatnes elpu un noslēpumainību. Diemžēl daudzas pilis un muižas gājušas postā un par to varenību var runāt vien pagātnē, taču Zaļajai muižai palaimējies nonākt rūpīgu saimnieku rokās – vēl šodien tā dzīvo, ir noderīga un priecē daudzu acis. Muižai nav kaitējuši ne kari, ne iekārtu maiņas, ne vadoņi – tā ir un paliek Zaļenieku lepnums. Pēc nedēļas sirmā ēka visā savā krāšņumā svinēs 235 gadu jubileju. Šogad aprit arī 90 gadu, kopš pilī darbojas izglītības iestāde. Celta kā medību rezidenceZaļā muiža jeb Zaļenieki ir viens no vecākajiem ordeņa lēņiem Zemgalē. 1562. gadā tā kļuva par Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona domēnu muižu. Tagadējās pils būvniecība sākās 1768. gadā un ilga septiņus gadus. Jaunuzceltā pils bija hercoga un viņa dēla Pētera iemīļota medību rezidence. Dokumentālu ziņu par to, kas ir Zaļās muižas projekta autors, nav. 1800. gadā Krievijas ķeizars Pāvils I Zaļenieku muižu uzdāvināja Krievijas armijas ģenerālim Virtembergas princim Aleksandram. 1850. gadā ģenerāļa mantinieki muižu pārdeva Aleksim fon Šepingam. Viņa saimniekošanas laikā pilī tika veiktas plašas izmaiņas iekštelpu apdarē un plānojumā – izbūvēta kāpņu telpa, zālē kamīns, jaunas krāsnis ar glazētiem podiņiem un ornamentālu reljefu dzegu, apgleznoti vairāku telpu griesti. Līdz mūsdienām saglabājušies vairāki pils oriģinālelementi, bet daudzi atjaunoti to agrākajā izskatā.«Pils ēka saglabājusies izcili labi, un tās uzturēšana lielas raizes neprasa. Joprojām palicis neskarts hercoga laika oriģinālais apmetums, profilējumi un dekoratīvās detaļas, protams, nedaudz pārbūvētas iekštelpas, pielāgojot tās mācību iestādes vajadzībām. Pilī ir oriģinālās to laiku podiņu krāsnis, vecās dēļu grīdas, «zvaigžņu» parkets, marmora grīdas flīzējums, atsevišķās telpās redzami vecie griestu gleznojumi, lepnums ir lielais kamīns. Laika zobs vairāk skāris pilij piegulošo ēku – zirgu stalli, kur patlaban izvietotas mācību klases,» stāsta arodvidusskolas direktore Lilita Leoho. Muižas ansambļa neatņemama sastāvdaļa ir parks 24 hektāru platībā. Mūsdienās daļa tā palikusi pašvaldības un skolas pārziņā, savukārt meža daļu apsaimnieko valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži». No valsts iestādes par pašvaldības skoluKopš 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem pils kalpo izglītības iestāžu vajadzībām un deviņdesmit gadu laikā nav izlaidusi nevienu mācību gadu, vien skolu statuss un nosaukumi mainījušies.Pēc agrārās reformas 1921. gadā pilī iekārtota vidusskola un ģimnāzija, vēlāk – mājturības skola. Padomju gados tur gatavoti jaunie kolhozu priekšsēdētāji.Otrā pasaules kara laikā pilī bija apmetusies latviešu leģionāru vienība, bet pēc tam to uz brīdi izmantoja padomju armija. Skola Zaļajā muižā darbu atsāka 1945. gadā. No tā laika vairākkārt mainījies izglītības iestādes statuss un direktori, katrs vadītājs un pedagogs palīdzējis veidot pievilcīgu skolas vidi. Šodien pilī darbojas Zaļenieku arodvidusskola. Pēc 11 gadu cikla mācību iestāde atkal stāv uz pārmaiņu sliekšņa. Pili savā pārziņā no valsts apņēmies pārņemt Jelgavas novads. Līdz ar to tās uzturēšana un saglabāšana nu nodota pašvaldības ziņā, jaunajā mācību gadā arī Zaļenieku arodvidusskola pāries Jelgavas novada paspārnē, līdz ar to iestādei paveras iespējas piedalīties ERAF un Kohēzijas fonda darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» konkursā, kas ļaus atjaunot arodvidusskolas sociālās un mācību infrastruktūras objektus, stāsta skolas direktore. Zaļenieku arodvidusskola gatavojas kļūt par integrētu vispārējās izglītības iestādi, saglabājot iespēju līdztekus vispārējai vidējai izglītībai apgūt arodu. Šogad tiek piedāvātas divas jaunas specialitātes – loģistikas darbinieks, kas būs orientēts uz pakalpojumiem, kas saistīti ar pārvadājumiem, un klientu apkalpošanas speciālists. Skola piedāvā programmas ne tikai pamatskolu beidzējiem, bet arī vidusskolu absolventiem. Tuvākajā laikā tā gan nolēmusi atsacīties no izglītības programmas automehānikā. Mūsdienās skolā apgūstamās programmas ar lauksaimniecību saistītas vien pastarpināti, taču tajās ietvertās idejas aktualitāti nav zaudējušas – aroda prasme, atbildības izjūta, patstāvība un uzņēmība ir tikumi, ar kuriem arodvidusskolas absolventi iziet dzīvē arī šodien. Par skolu runā darbi un absolventi. Šogad no visiem Zaļenieku arodvidusskolas beidzējiem 70 procentu atraduši darbu, citi izvēlējušies doties uz ārzemēm. «Prieks, ka pēc vairākiem gadiem skolā atgriezušies mūsu kādreizējie audzēkņi, lai pabeigtu iesākto profesijas apguvi. Tāpēc starp jauniešiem var manīt arī 25 un 30 gadu vecus audzēkņus,» piebilst L.Leoho. Skolas Zaļajā muižā1920 – 1935 Zaļenieku Valsts ģimnāzija1935 – 1940 Valsts Zaļenieku mājturības skola1940 – 1945 Zaļenieku Mājturības vidusskola1945 – 1947 Zaļenieku Lauksaimniecības tehnikums1947 – 1951 Zaļenieku divgadīgā Kolhozu vadošo kadru sagatavošanas skola1951 – 1956 Zaļenieku trīsgadīgā Lauksaimniecības vidusskola kolhozu priekšsēdētāju sagatavošanai1956 – 1962 Zaļenieku Lauksaimniecības tehnikums1962 – 1966 Kolhozu un padomju saimniecību vadošo kadru sagatavošanas skola1966 – 1971 Zaļenieku Ekonomiskais tehnikums1972 – 1985 Zaļenieku sovhoztehnikums1985 – 1989 Zaļenieku 73. PTV1989 – 1998 Zaļenieku Lauksaimniecības skola1999.01.01. Zaļenieku arodvidusskola
