Svētdien Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā masu slepkavību vietā mežā Zālītes ielas galā pulcējās pārdesmit Jelgavas Eberju Kultūras biedrības dalībnieki, kā arī pašvaldības pārstāvji un citi jelgavnieki.
«Iet laiks, un vēsturē daudz kas kļūst skaidrāks, tomēr vēl tagad nesaprotu, kā tādā augstas kultūras zemē kā Vācijā 1935. gadā tika pieņemta valsts programma, kas bija vērsta uz ebreju nācijas iznīcināšanu un kas pēc dažiem gadiem izvērtās par Eiropas ebreju katastrofu,» uzstājoties pie pieminekļa, teica Otrā Pasaules kara frontinieks Grigorijs Čečeļņickis. Ziedus pie pieminekļa nolika pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis (JL). Pēc senas ebreju tradīcijas, akmeni pie pieminekļa nolika arī Jelgavas Ebreju kultūras dibinātāja Fanija Raģe, kas nogalināto piemiņai veltīto uzrunu sacīja ebreju valodā. F.Raģe aicināja jaunākos mītiņa dalībniekus apmeklēt arī otru piemiņas akmeni, kas atrodas divsimt metrus atstatu un uz kuru daži piemiņas brīža dalībnieki arī aizgāja. Pēc vēsturnieka Andra Tomašūna veiktā pētījuma, 1941. gada vasarā mežā pie Zālītes ielas tika nogalināti ap pusotra tūkstoša Jelgavas ebreju – gandrīz visi tie, kas bija pilsētā palikuši, kad to ieņēma nacistu karaspēks. Saskaņā ar 1939. gadā veiktās tautas skaitīšanas datiem Jelgavā dzīvoja divarpus tūkstoši ebreju, taču apmēram tūkstotis kara sākumā evakuējās.
