Poliklīnikā pie kases lodziņa arvien retāk redzami pacienti, kuriem no maka atliek izvilkt vien savu apdrošināšanas karti. Apdrošināšanas biznesā strādājošie diezgan vienprātīgi atzīst, ka viena no krīzes laika iezīmēm ir ieņēmumu kritums veselības apdrošināšanā. Taču citās jomās, piemēram, transporta un nekustamā īpašuma lietās, noslēgto līgumu skaits esot stabils.
Pēc apdrošināšanas sabiedrības «Rīgas slimokase» bankrota vienīgā kompānija, kas apdrošina fizisko personu veselību, patlaban Jelgavā ir «Compensa Life Vienna Insurance Group SE». Kompānijas darbiniece Aija Lavrenova teic, ka klientu skaits vēl ne tuvu nav tik liels kā savulaik bija «Rīgas slimokasei», taču tās darbība vēršoties plašumā. Šīs kompānijas klienti ir tikai līdz 62 gadu vecumam. Bez apdrošināšanas uz ārzemēm nebraucTaupības nolūkos valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo veselība vairs netiek apdrošināta par budžeta līdzekļiem, un naudu uz darbinieku bonusu samazināšanas rēķina ekonomē arī privātuzņēmumi, tomēr šis biznesa virziens turpina pastāvēt. Apdrošināšanas akciju sabiedrības «Ergo» Jelgavas filiāles vadītāja Ilze Pūce novērojusi, ka uzņēmumos veidojas darbabiedru grupas, kas, izmantojot atlaides, apdrošinās par saviem līdzekļiem. Līguma slēdzējs šajā gadījumā tomēr paliek juridiskā persona, nevis šo fizisko personu grupa.I.Pūce teic, ka nereti jelgavnieki mēdzot noslēgt ceļojuma apdrošināšanas līgumu, kad paši dodas strādāt uz ārzemēm, jo tas ietver ar medicīnu saistītus izdevumus. Pa reizei gadoties, ka kāds, riskēdams iedzīvoties lielās nepatikšanās, aizbrauc strādāt uz ārzemēm bez apdrošināšanas, taču, kā atzīst visi aptaujāto apdrošināšanas kompāniju pārstāvji, kopumā klientu apzinīgums krīzes laikā esot audzis. Palielinās to skaits, kuri apdrošinās internetā, uzņēmuma mājaslapā. Tas sanāk arī lētāk. Cilvēki pamatīgi pārdomājot savus pirkumus un dažkārt prasot atlīdzību, piemēram, pat par skrambu uz automobiļa spārna, par ko agrākos laikos parasti pretenzijas necēla. Šeit ir darbsKā sarunās apliecināja aptaujāto apdrošināšanas firmu pārstāvji, visur tiek piedāvāts darbs apdrošināšanas aģentiem. Bieži vien to veic cilvēki, kurus labi pazīst un kam uzticas. Aģenti var strādāt kā individuālie komersanti, dažkārt arī kā firmu pārstāvji. Atalgojums atkarīgs no darba rezultāta. Jo cilvēks sekmīgāk spēj klientus pozitīvi noskaņot pakalpojuma pirkšanai, jo atalgojums būs augstāks. Pēc neoficiālas informācijas, Jelgavā strādā vairāki desmiti apdrošināšanas aģentu, kam tas ir pamatdarbs vai vismaz piepelnīšanās iespēja.Plūdi izmaksāja dārgiSarunas laikā ar norvēģiem piederošās apdrošināšanas kompānijas «Gjensidige Baltic» Jelgavas filiāles vadītāju Indru Lāčplēsi pa plaši atvērtajām durvīm biroja telpās iešmauc tūlīt ārā dzenams «draugs» – ielas kaķis. Uzņēmuma vēlme atrasties pēc iespējas tuvāk klientam, izrādās, var būt saistīta ar šādiem apmeklētājiem. I.Lāčplēse atzīst, ka kompānijai diezgan dārgi izmaksāja pavasara pali, kuri Jelgavas apkārtnē appludināja simtiem māju, sabojāja grīdas, sienas, apkures katlus, elektroierīces. Taču kopumā «Gjensidige Baltic» Jelgavā strādājot ar pozitīvu bilanci. Sakarā ar ieņēmumu samazināšanos uzņēmums atteicies no biroja Mātera ielā, taču tādēļ darbinieku skaits nav samazināts. Sirdsmiers ar cenuLatvijā vecākā apdrošināšanas sabiedrība «Balta», kurai 44 procenti biznesa saistās ar nekustamā īpašuma apdrošināšanu, arī bez sevišķām izmaiņām cenšas sniegt mierīgu atbildi nervozajai pasaulei. Jelgavas filiāles vadītāja Gunita Smiltiņa teic, ka pēdējā laikā jūtama klientu vēlme apdrošināt mantu, jo noziedzība valstī tomēr ir augstā līmenī. Pēc neoficiālas informācijas, arī starp klientiem gadījušies krāpnieki, kas, piemēram, nespējot samaksāt par līzingā paņemtu auto, to «nozog» un tādējādi norēķināšanos ar banku mēģina uzvelt apdrošinātājiem. Taču tas «cauri neejot», jo apdrošinātāji šādā gadījumā «apzagto» apgādā ar līdzvērtīgu auto, par kuru nākas turpināt maksājumus.