Dziesmu svētkos Jelgavas 4. vidusskolu pārstāvēs pieci kori, pūtēju orķestris «Rota» un divi virsdiriģenti – Līga Celma un direktors Agris Celms
Jelgavas 4. vidusskolas direktoram A.Celmam debija kā dalībniekam bijusi jau 1970. gadā, kad notika XV vispārējie dziesmu svētki. Piedalījies arī 1972. gada pasākumā skolu jaunatnei, un kopš tā laika būts visos gan skolēnu, gan pieaugušo dziesmu svētkos. 1995. gadā VII Skolu jaunatnes dziesmu svētkos notika A.Celma debija pūtēju orķestru virsdiriģenta statusā.«Jelgavas 4. vidusskolas orķestri vadu no 1977. gada, un jau 1979. gadā piedalījāmies skolēnu dziesmu svētkos Rīgā,» atceras diriģents A.Celms. «Mūzikas novirziena klases skolā bija tikai pašos pirmsākumos, mūsu orķestris vēl nekāds stiprais nebija, tāpēc uz lieliem panākumiem nepretendējām. Sniegums bija ļoti pašdarbniecisks, taču rezultāts nebija starp sliktākajiem – punktu izteiksmē ierindojāmies uz pirmā desmitnieka robežas. Vispārējais līmenis gan toreiz bija stipri zemāks.»– Uz ko cerat tagad?Finālā, kas notiks 7. jūlijā Lielajā ģildē, mūsu orķestra iznācienu izloze lēmusi pašās skates beigās (pulksten 17.10). Katrā ziņā tas nav sliktākais variants – sākumā, nezinot, cik labi priekšnesumi sekos, žūrija mēdz būt piesardzīga. Tomēr galvenais ir pašiem būt līmenī. Esam nopietni gatavojušies, kaut gan mēģinājumu periods līdz Jāņiem, atklāti sakot, varēja būt labāk apmeklēts. Izšķirošajā cēlienā pirms svētkiem gan cītīgi strādājam katru dienu, tomēr neesam izņēmums – kā pats nesen pārliecinājos, tā patlaban strādā visā Latvijā.Panākumi finālskatē nav pašmērķis, bet, protams, ka gribam labi nostartēt. Arī tāpēc, ka vairākiem mūziķiem ar «Rotu» tā būs pēdējā iespēja, jo netrūkst dalībnieku, kas beidz izlaiduma klasi.– Kāds paredzams viņu tālākais liktenis – mūzikas novirziena klase taču nav tas pats, kas profesionāla muzikālā izglītība?Mācības mūzikas klasē atbilst laba līmeņa bērnu mūzikas skolai. Uzskatu, ka pūtējiem ir priekšrocības, atšķirībā, piemēram, no tiem, kuri apgūst klavierspēli. Iepriekš iemācītie skaņdarbi aizmirstas, jauni klāt nenāk, un labākajā gadījumā atliek vienīgi kora dziedāšana. Pūtēji, kuri auguši līdz ar orķestri, reiz apgūtās iemaņas var izmantot visu mūžu. Ir amatieru orķestri, dziesmu svētki, festivāli, gājieni, zaļumballes un citi jauki pasākumi, kur līdzdarboties.– Praktiski «Rota» (novadam ir «Zelmeri», kur muzicē galvenokārt profesionāļi) Jelgavā palicis vienīgais aktīvais pūtēju orķestris, ko redz dažādos pilsētas pasākumos. Īpaši iecienīta kļuvusi defilē programma, kurā skan A.Celma skaņdarbs. Mana ir tikai mūzika, «Nerātnās zeltenes» horeogrāfiju veidojusi Siāra Vīgante. Jāsaka godīgi – defilē prasa daudz laika un pūļu, lai pavasarim sagatavotu atkal jaunu priekšnesumu. Pa to laiku varētu iestudēt vēl kādu koncertskaņdarbu, jo defilē dēļ orķestris ceturtdienās spiests mēģinājumus sākt stundu agrāk. Tomēr tas ir to vērts, redzam, ka skatītājiem patīk. Pašiem? Kad skaņdarbs gatavs un publika sarīko ovācijas, patīk arī pašiem…– Šķiet, ka novirzījāmies no sarunas galvenā iemesla – dziesmu svētkiem.Runājot par pūtējiem, repertuārs ir interesants, skaņdarbi dažādi – no vecklasiķa G.F.Hendeļa līdz «Prāta vētras» dziesmu popūrijam. Pēdējais, manuprāt, ir ļoti profesionāls skaņdarbs ar spilgtiem estrādiskiem un džeziskiem štrihiem, ko aranžējis mūsu pašu orķestra «Rota» kolēģis Guntars Līcis.– Šajos svētkos esat ne tikai virsdiriģents, bet arī mākslinieciskās padomes loceklis. Ko varat teikt par šo jomu?Padome apstiprina svētku procesu, programmu, repertuāru un visu pārējo. Tomēr pieredzēju, ka īpaši iebilsts netiek, lielākoties priekšlikumi, ko izskatījām, bija labi sagatavoti. Tomēr par dažām lietām man bija savs viedoklis, kas tika ņemts vērā.– Piemēram?Modelēšanas koncerti norisinājās Universitātes aulā, un tur, protams, ir pavisam cits skanējums nekā Mežaparka estrādē. Koris telpā ar labu akustiku var dziedāt brīnišķīgus piano, kas labi skan. Brīvdabas apstākļos no tā neko nedzirdēs, tur jāskan krāšņākām un skanīgākām dziesmām.Pūtēju orķestru repertuārā savukārt ir skaņdarbs «Tautas dejas». Nomierinājos tikai, kad uzzināju, ka priekšnesumā piedalīsies arī deju kolektīvi – bez tiem aina nebūtu pilnīga.Pārdomas rada arī tas, ka dziesmu svētkus pārāk gribam apaudzēt ar visu ko citu. Par pasākumiem Vērmanes dārzā, piemēram, mani māc šaubas – vai garāmgājējs dažās minūtēs spēs adekvāti novērtēt ieguldīto darbu un līdzekļus? Tajā pašā laikā ierobežotie resursi spieda sākotnēji iecerēto programmu saīsināt. Uzskatu, ka galvenie žanri ir trīs – koris, tautas dejas un pūtēji.Dziesmu svētki vienmēr ir kas īpašs. Muzicējot kopskanējums ir kupls un krāšņs. Svarīga arī kopā būšana, klātbūtnes efekts – uzstāties ar Latvijas spožākajiem mūziķiem. Piederības sajūta tautai, tās labākajai daļai. Svētku pasākumi6. jūlijāPlkst.12 un 15 – piemiņas pasākumi Meža kapos un Dziesmu svētku parkā (Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas koris).Plkst.15 – tautas deju kolektīvu laureātu koncerts VEF Kultūras pilī («Vēja zirdziņa» 1. – 2., 3. – 4., 5. – 6., 7. – 9. un 10. – 12. klašu grupas, deju kolektīvu «Jundaliņi», «Jundēns» 3.- 4. klašu A un 5. – 6. klašu grupa).7. jūlijāPlkst.9 – koru finālskate Rīgas Latviešu biedrības namā un Latvijas Mūzikas akadēmijā («Skali», meiteņu koris «Spīgo», «Spīgmeitiņas», 5. – 9. klašu koris «Spīgo», apvienotais Jelgavas Valsts ģimnāzijas un 4. pamatskolas koris «Asni»).Plkst.10 – pūtēju orķestru finālskate Lielajā ģildē («Rota»).8. jūlijāPlkst.9 – svētki Vērmanes dārzā («Dimzēns», folkloras kopu dalībnieki no Līvbērzes un Šķibes, Jelgavas Amatu un Amatniecības vidusskolu kolektīvi). Plkst.10.30 – Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā folkloras dienas atklāšana Ostmalas estrādē, koncerti «Kas kaitēja nedzīvot diža meža maliņā».Plkst.15 – pūtēju orķestra koncerta «Priecīgs koncerts» ģenerālmēģinājums izstāžu centrā «Ķīpsala». Plkst. 19 – mūsdienu deju koncerta ģenerālmēģinājums Rīgas kongresu namā.Plkst.20 – izstāžu centrā «Ķīpsala» pūtēju orķestru koncerts «Priecīgs koncerts» («Rota»).9. jūlijāPlkst.9 – svētki Vērmanes dārzā.Plkst.12 un 19 – mūsdienu deju koncerti Rīgas kongresu namā («Benefice» un «Intriga»).Plkst.15 – pūtēju orķestru defilē pie Brīvības pieminekļa («Rota»).Plkst.18 – koru koncerta «Mana zeme – zemīte skaistā!» ģenerālmēģinājums Mežaparka Lielajā estrādē (kori, «Rota», «Dimzēns»). Plkst.20 – Rīgas Tehniskajā universitātē folkloras kopu koncerts «Es mācēju, es mācēju, ko tie citi nemācēja» («Dimzēns»). 10. jūlijāPlkst.9 – gājiens.Plkst.18 – tautas deju lielkoncerta «Deja kāpj debesīs» ģenerālmēģinājums Daugavas stadionā.Plkst.19 – koru koncerts «Mana zeme – zemīte skaistā» Mežaparka Lielajā estrādē.11. jūlijāPlkst.9 – svētki Vērmanes dārzā.Plkst.11 un 16 – tautas deju lielkoncerts «Deja kāpj debesīs» Daugavas stadionā.
