Skolēnu dziesmu un deju svētku bagātā folkloras programma sākas šodien Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā
«Ceturtdien no rīta iebraucam Rīgā, un jau pulksten 10.30 Ostmalas estrādē ar rotaļu programmu «Virpu, virpu virpulī» sāksies folkloras diena. Līdz pēcpusdienai skanēs viss Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs – notiks folkloras kopu sadziedāšanās Kroga galā, stāstnieku tikšanās Nidas dūmistabā, novadu sadziedāšanās. Mēs, protams, ciemiņus uzņemsim Zemgales sētā. Tikai tad, kad muzejā viss būs beidzies, ar rotaļu programmu un sadancošanu dosimies uz Vērmanes dārzu,» svētku pirmo un lielākai daļai 440 mazo folkloristu galveno dienu zīmē Jelgavas folkloras kopas «Dimzēns» vadītāja Velta Leja, kura uz šīs vasaras lielo notikumu aizvedusi desmit jaunos «dimzēnus».Dižā dziedātāja – Ieva StrautaTomēr ar šo piepildīto pasākumu programmu ceturtdiena «Dimzēnam» vēl nebeidzas. «Paralēli Rīgas Tehniskajā universitātē notiks mēģinājums nākamās dienas laureātu koncertam «Es mācēju, es mācēju, ko tie citi nemācēja». Tajā satiksies bērni, kuri novada un nacionālajos pasākumos dabūjuši labas vietas. Arī Karlīne Elīza Čerņavska no Līvbērzes folkloras kopas «Zemgaļi», kura ieguva dižās dziedātājas statusu, un mūsu dižā dziedātāja Ieva Strauta. Viņa gan šoreiz grib uz diviem krēsliem sēdēt, jo dzied arī Jelgavas 4. vidusskolas korī, tāpēc pirmajā dienā folkloras programmā nepiedalīsies. Tomēr bez Ievas nepaliksim. Jau piektdien Mežaparka Lielajā estrādē notiks koncerta «Mana zeme – zemīte skaistā» ģenerālmēģinājums, kurā Ieva nokāps no sava kora augstumiem, lai kopā ar citiem laureātiem stāvētu visu priekšā un sauktu. «Dzied pa priekšu, brāļu māsa» viņa dziedās pirmo pantu,» turpina «Dimzēna» vadītāja, atklājot, ka Mežaparka koncertā piedalīsies 13 folkloras kopas. Interaktīvo darbošanos ar dziesmām un rotaļām varēs manīt pirms koncerta, jo folkloristiem uzticēta publikas «iesildīšana». «Varbūt izklausās mazliet nenopietni, taču tas nav viegli. Arī tās četras minūtes uz skatuves ir sūrs un grūts darbs,» atzīst V.Leja, gan noraidot ideju, ka folkloras programmai svētkos būtu ierādāma centrālā vieta. «Brīvdabas muzejs atbilst mūsu būtībai, kur braukt, mācīties, smelties spēku un enerģiju. Mežaparka estrāde tomēr vairāk piemērota koriem, kaut akcents uz folkloru svētkos varētu būt lielāks,» viņa pārliecināta.Folklora ir situāciju māksla«Dziesmu svētki mums nav pašmērķis, bet dzīve, kas, reiz sākusies, turpināsies arī pēc svētkiem,» stāsta V.Leja, norādot, ka nepieciešams rūpīgs un pacietīgs darbs, lai pienācīgi sagatavotos «sevis rādīšanai cilvēkos». «Tas ir maratons vairāku gadu garumā, lai, piemēram, iemācītos spēlēt instrumentus un skanīgi saukt, kā to darīs Ieva. Kurš to iztur, kurš ne.»«Dimzēna» vadītāja atklāj, ka kolektīvs ik nedēļu satiekas pirmdienās un piektdienās. Vispirms nāk bērni, tad pieaugušie, tomēr dzelžaina disciplīna folkloras kopā netiek kopta. «Mums ir vairāk demokrātiska pieeja. Ir kodols, kas ar visu sirdi un dvēseli nāk uz katru mēģinājumu, un tādi, kas, piemēram, pirms Jāņiem grib pamācīties līgo dziesmas. Arī mēģinājumi mums notiek dažādi. Ja vairāk atnāk tie, kam gribas dejot, ņemam vijoles, un mums ir danči. Piekūstam – padziedam. Vadāmies pēc noskaņojuma, arī notikumiem, kādi bijuši, jo folklora ir situāciju māksla. Jāprot reaģēt. Mums nav jāapgūst obligātais repertuārs. Obligāts ir vien tas, ka piederam Zemgalei, bet arī tad ir ļaudis, kas nāk no citiem novadiem. Ar prieku mācāmies un izpildam šīs dziesmas, jo paši braucam ciemos un pie mums brauc. Kad sanāk sadziedāšanās, ir ļoti jauki,» atzīst V.Leja, būdama gandarīta, ka kolektīvā vērojama cieša paaudžu mijiedarbība.Bagāts gadsFolkloras kopu un arī «Dimzēna» gads ir bagāts. «Piedalāmies visur, kur aicina. Kopā ar zviedru draugiem bijām pilsētas svētkos, «Pikšās» muzeju naktī un ielīgošanā. Jūlijā Latvijas Lauksaimniecības universitātē būs uzņemšanas nakts – esam aicināti «rotaļāties» ar topošajiem studentiem. Vēl kāzas un mičošanas mūsu radiem, draugiem un kaimiņiem. Savukārt 17. jūlijā Dainu kalnam svinēsim 25 gadu jubileju, kas vienlaikus būs skate,» atklāj V.Leja.Arī «Dimzēna» bērniem un jauniešiem darāmā gada laikā netrūkst. «Katru gadu notiek dziedāšanas, stāstnieku un dejošanas konkursi vispirms novadā, tad valstī. Kapela regulāri brauc saspēlēt ar rīdziniekiem. Ik gadu notiek nacionālais sarīkojums, ko vada filozofe Māra Mellēna. Viņa parasti izvēlas kādu skaistu, enerģētiski un vēsturiski bagātu vietu, kur visiem sabraukt, doties dabas takās, iepazīt tradīcijas un piedalīties dažādās izdarībās. Bērni to ļoti gaida,» stāsta V.Leja, rudenī aicinot pulkā. «Esam kā dzīvs organisms, kas nemitīgi atjaunojas. Un tas nekas, ja nav priekšzināšanu. Esam pārliecināti, ka visi visu var – vien jāvēlas.»
