Tās valstis, kuras tiešos maksājumus saņem virs vidējā līmeņa, varētu dalīties ar tām, kur tie ir vidēji vai zem vidējā līmeņa – 276 eiro par hektāru. Tādu Vācijas priekšlikumu, tiekoties ar nozares ministru un zemniekiem Latvijā, vakar apliecināja Vācijas Pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministre Ilze Aignere.
Vidējais maksājumu līmenis ES pašlaik ir 276 eiro par hektāru, bet Latvijā – 63. Pārrunājot Kopējās lauksaimniecības politikas mērķus pēc 2013. gada, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Vācijas kolēģei uzsvēra, ka Latvijai būtiskākais ir tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšana un to izlīdzināšana, atsakoties no līdz šim pastāvošajiem vēsturiskajiem sadales kritērijiem un principiem. Zemkopības ministrs arī izteica gandarījumu, ka ES vecās dalībvalstis ir gatavas debatēt par vienlīdzīgākiem maksājumu principiem nekā patlaban, kā arī izstrādāt jaunus nozares finansējuma kritērijus, kas būtu skaidri un saprotami. «Vecās valstis sapratušas, ka pašlaik ir pārāk lielas atšķirības, taču cerēt uz vienlīdzīgiem maksājumiem nevaram,» secina biedrības «Zemnieku saeima» pārstāve Maira Dzelzkalēja. Viņa vērtē, ka svarīgi būtu noteikt, «cik liels var būt šis atšķirību koridors», jo tad, ja arī turpmāk vecajās valstīs maksājumi būs kaut uz pusi lielāki, mūsu zemnieki ar viņiem nespēs konkurēt. I.Aignere atzina, ka maksājumu izlīdzināšana ir būtisks veiksmīgas lauksaimniecības politikas darbības jautājums visās dalībvalstīs. Taču viņa arī norādīja, ka tām būs grūti vienoties par tiešmaksājumu vienlīdzīgākiem kritērijiem. Vācija jau patlaban pārkārtojoties uz atdalītajiem tiešajiem maksājumiem, un, sākot ar 2014. gadu, lauksaimniecības maksājumu shēma darbosies pēc reģionālā principa.Piebilstams, ka pēc diskusijām ar zemkopības ministru I.Aignere devās uz Dobeles novada Bikstu pagastu, lai iepazītos ar zemnieku saimniecību «Kraujas», kas nodarbojas ar piena lopkopību. Saimniecībā ir 47 slaucamas govis, un tā apsaimnieko nepilnus 200 hektārus zemes. Saimniecības attīstībai realizēti vairāki projekti, apgūstot ES finansējumu dažādās atbalsta programmās. «Kraujās» sagādāts ES prasībām atbilstošs piena dzesētājs, rekonstruēta noliktava un plāno būvēt jaunu liellopu novietni.
