Laikraksta «Diena» jaunā politiskā platforma tikai akcentē un pastiprina tos pašus darbības principus, kādi laikrakstā jau bijuši, bet par kuriem bija radušās šaubas pēc bijušās galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes aiziešanas. Šādi jauno «Dienas» koncepciju aģentūrai BNS komentēja jaunieceltais «Dienas mediju» galvenais redaktors Guntis Bojārs, uzsverot, ka nekas fundamentāli nemainīsies. Savukārt bijušais koncerna vadītājs Arvils Ašeradens aģentūrai BNS paudis, ka jaunā «Dienas» vadība ir likvidatoru komanda, un laikraksts, visticamāk, ilgāk par jauno gadu neizturēšot.
Jaunais “Dienas” galvenais redaktors Sergejs Ancupovs aģentūrai BNS atzina, ka jaunā politiskā platforma ir veco principu atdzīvināšana.”Mēs atgriežamies pie “Dienas” sākotnējā koncepta, kāds bija, kad dibināja “Dienu”, kad mēs ar Zaļūksni tur strādājām. Mēs neizgudrojam otru riteni,” sacīja Ancupovs, kurš pašlaik gan ir sanāksmē, tādēļ plašāku komentāru sniegt nevarēja.Vēl Bojārs pauda cerību, ka ar jaunajiem nosacījumiem, kas paredz “objektīvu un pret visiem – Šķēli, Šleseru, Ēlerti, “Saskaņas centru”, PCTVL – vienādi kritisku vērtējumu”, izdosies “noņemt aizdomu plīvuru” par laikrakstā pausto.Bojārs apliecināja, ka patlaban viņam neesot nekādu ziņu par iespējamo īpašnieku maiņu koncernā.Uz jautājumu par “Dienas žurnālu” direktores Ingas Gorbunovas palikšanu amatā līdz ar vērienīgajām pārmaiņām Bojārs atbildēja, ka kopumā “valžu līmenī” varētu būt jau notikušas vai vēl notiks atsevišķas izmaiņas, taču konkrētus cilvēkus viņš neminēja, vien piebilda – nekādas izmaiņas neskars “Dienas” lasītāju.Laikraksta “Diena” jaunā vadība otrdien iepazīstinājusi ar pamatprincipiem jeb politisko platformu, kā turpmāk strādās šis laikraksts, vēstī “Diena”.”Dienas” jaunais memorands noteic, ka laikraksta darbības pamats ir “Latvija – neatkarīga, demokrātiska, parlamentāra valsts kā augstākā vērtība”.Saskaņā ar šiem principiem “laikraksts kalpo sabiedrības, nevis atsevišķu tās grupu interesēm, laikraksta mērķis – veicināt sabiedrisko diskusiju un vienošanos par svarīgākajiem jautājumiem”. “Dienas” darbiniekiem līdz ar to esot jāapzinās un jāīsteno sava ceturtās varas misija, “laikrakstam jākļūst par loģisku, sabiedriski akceptētu pretsvaru pirmajām trim varām”.”Valdība, parlaments, tiesu vara ir pastāvīgas kritikas objekti, taču tai ir jābūt sabiedriskai, nevis partijiskai kritikai,” sacīts dokumentā.Laikraksta darbības pamatā būs cieņa pret valsti, tautu, personību. Zema līmeņa komunikācijas kultūra “Dienai” nebūs pieņemama.Tāpat arī noteikts princips, ka “jebkuram cilvēkam ir tiesības aizstāvēt savas likumīgās intereses” un ikvienam būs jādod laiks – vismaz 100 dienu -, lai viņš varētu sevi parādīt jaunā amatā.Žurnālistam saskaņā ar šiem principiem ir tiesības un pienākums publicēt objektīvu, pilnu, vispusīgu un neangažētu informāciju. Žurnālista analīzi nedrīkstēs ierobežot partijiski apsvērumi. Vienlīdz respektējami būšot gan patīkami, gan nepatīkami secinājumi.Kā mērķis izvirzīts arī uzdevums “Dienai” rādīt žurnālistikas, nevis propagandas paraugu.”Aizstāvot sabiedrības intereses, “Dienas” darbiniekiem jāatver prāti un jāsaprot visi viedokļi, kas tiek pausti publiskajā telpā. Tas nenozīmē šo viedokļu pieņemšanu, taču kritikai jābūt argumentētai un tolerantai. Personiskiem apvainojumiem “Dienā” nav vietas, labo un slikto saraksti nav savienojami ar kvalitatīvu žurnālistiku,” teikts memorandā.”Ziņa nošķirama no viedokļiem un komentāriem. Komentāri jāprasa nozares lietpratējiem un ekspertiem, nevis jāpadara par politiķu propagandu. Politiķu izteikumi un solījumi nav ziņa. Ar konkrētu politisku spēku saistīts speciālists nav komentētājs,” vēl uzsver jaunā “Dienas” vadība.”Laikraksts nedrīkst būt platforma nevienam no politiskajiem spēkiem, un tā redaktoriem un žurnālistiem jānoraida jebkuri ietekmēšanas mēģinājumi gan no partiju, gan atsevišķu personu – Šķēles, Šlesera, Lemberga, Ušakova, Plinera, Dombrovska, Ēlertes – vai jebkuras citas personas puses,” skaidrots dokumentā.Jaunajos “Dienas” pamatprincipos arī noteikts, ka redaktors ir personīgi atbildīgs par laikraksta darbības rezultātiem – gan sabiedrības, gan redakcijas, gan īpašnieka priekšā.Savukārt bijušais AS “Diena” vadītājs Arvils Ašeradens, kurš patlaban iesaistījies partijā “Pilsoniskā savienība” (PS), uzsvēra, ka pēdējo dienu notikumi “Dienas medijos” un vadības maiņa jāskata vairākos kontekstos.”Pirmkārt, es domāju, ka mēs varam pilnīgi droši teikt, ka laikraksts “Diena” vairs nav neatkarīgs medijs. Lai arī, protams, tam nav nepārprotamu pierādījumu, ir daudz netiešu pierādījumu, ka vai nu Ancupova kungs, vai Zaļūkšņa kungs varētu būt saistīts ar vienu vai otru no ekonomiskajiem grupējumiem,” norādīja Ašeradens.Viņš minēja, ka šī saistība varētu būt vai nu ar Tautas partijas (TP) “tēvu” Andri Šķēli vai, iespējams, ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāta Aivara Lembergu.”Kopumā tā sāk kļūt par milzīgu problēmu Latvijas presei, jo pašlaik mēs, ja runājam par laikrakstiem, vairs īsti nevaram runāt ne par vienu neatkarīgu laikrakstu, aiz kura muguras nestāvētu kādas ekonomiskas vai politiskas intereses,” piebilda Ašeradens. Viņaprāt, “tā sāk kļūt par nacionālu problēmu”, jo arvien mazāk paliek tādu mediju, kas sniedz neatkarīgu komentāru un viedokli.Savukārt, runājot par redakcionālo līmeni “Dienā” pēc pārmaiņām, Ašeradens atzina, ka no tām informācijas druskām, ko var atrast publiskajā telpā, “tas izskatās pēc laikraksta “Diena” beigu sākuma”.”Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,” uzsvēra bijušais ilggadējais koncerna vadītājs, komentējot izvēlēto laikraksta vadību – Sergeju Ancupovu kā galveno “Dienas” redaktoru un Dzintaru Zaļūksni viņa vietnieka amatā.Viņaprāt, tas viss tiek darīts, lai īsi pirms vēlēšanām, vienkārši pārņemot varu laikrakstā, vai nu to apklusinātu, vai sasniegtu konkrētus mērķus un pēc tam likvidētu.”Es domāju, ka tas ir šā darījuma mērķis. Respektīvi, nav šaubu, ka šo cilvēku uzdevums ir likvidēt šo mediju, jo viņu profesionalitāte, ja mēs ņemtu 100 punktu skalu, ir mīnus 95, ar negatīvu zīmi. Tad jājautā, ko viņi tam medijam var iedot?” retoriski vaicāja Ašeradens, atzīstot, ka no visiem “Dienas” grupas medijiem vissmagākajā situācijā neapšaubāmi ir tieši laikraksts, tādēļ vienkāršu risinājumu, protams, tam nevarēja rast. Tomēr izvēlētā komanda “Dienu” no problēmām neizvedīs, bet iedzīs tajās vēl dziļāk.”Ļoti žēl par tiem cilvēkiem, kas ir redakcijā un mēģināja cīnīties par šā neatkarīgā medija eksistenci. Izsaku milzīgu cieņu tiem cilvēkiem, kas tur strādāja, arī pēc tam, kad aizgāja tā komanda, kas vēlāk izveidoja “Ir”,” vēl piebilda Ašeradens, prognozējot, ka, visticamāk, nu līdzšinējo laikraksta žurnālistu kolektīvā tiks mēģināts radīt demoralizējošu noskaņojumu, lai cilvēkiem vienkārši zustu motivācija strādāt.Daļēji tas jau panākts ar jauno vadību. “Protams, tas, kas notiek šajās dienās, ir nepārprotami smags trieciens gan emocionāli, gan profesionāli – kad ierodas cilvēki, kuri ir absolūti bezprincipu cilvēki un kuriem no mediju jomas nav ne mazākās izpratnes, un kuri ielikti, lai risinātu savu īpašnieku problēmas,” norādīja bijušais koncerna vadītājs.Pagaidām gan esot grūti prognozēt, vai “Dienas” likvidācija ir tuvāko mēnešu vai nedaudz ilgāka laika jautājums, tomēr “ilgāk par jauno gadu “Diena” vairs nestrādās”, prognozēja Ašeradens.Patlaban gan esot grūti prognozēt, vai līdzšinējais “Dienas” kolektīvs varētu izveidot kādu jaunu mediju, jo, lai arī ekonomiskā situācija uzlabojas, mediju tirgus Latvijā ir diezgan piepildīts. Turklāt šai komandai trūkst spilgtu līderu.”Viens no pēdējiem risinājumiem, kas bija iespējams, bija tas, ko radīja “Ir” komanda. Tas bija viens no risinājumiem arī “Dienai”, kā tā varēja pārveidoties,” atzina Ašeradens.”Vai šie cilvēki [pašreizējie “Dienas” žurnālisti] varēs izveidot jaunu mediju? Es novēlētu, lai tā būtu, bet esmu drusku piesardzīgs, lai teiktu, ka jā, jo tur ir nepieciešams līderis, tā kā iepriekšējā gadījumā bija Nellija [Ločmele] ar Paulu [Raudsepu] un pārējie. Šeit es vairs tādu neredzu,” viņš piebilda.Jau vēstīts, ka SIA “Dienas mediji” valdes priekšsēdētāja amatā stājies Uldis Salmiņš, nomainot Zigmāru Meiju. Savukārt pirms nepilna mēneša ieceltais “Dienas” galvenais redaktors Guntis Bojārs nu kļuvis par “Dienas mediju” galveno redaktoru.Bojāra vietā strādās indiešu mūzikas spēlētājs un Nacionālo resursu institūta vadītājs Sergejs Ancupovs, bet par viņa vietnieku iecelts ilggadējais Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciālists Dzintars Zaļūksnis, kurš tagad pametis darbu pašvaldībā.Šīs izmaiņas seko piektdien notikušajām pārmaiņām AS “Diena” padomē, kad par atkāpšanos no padomes priekšsēdētāja amata paziņoja Aleksandrs Tralmaks. Viņa vietā savukārt tagad strādās līdzšinējais padomes loceklis Jānis Ogsts.Ziņots arī, ka Ašeradens “Dienas” koncernā darbojās vairāk nekā desmit gadu, līdz 2009.gada jūlija sākumā nolēma pamest šīs mediju grupas vadītāja amatu. Šādu lēmumu viņš saistīja ar akcionāru maiņu, kad līdzšinējais īpašnieks “Bonnier Business Press” pārdeva savas akcijas “Nedela S.A.”.Pērn Ašeradena vārds publiskajā telpā vēl bieži locīts saistībā ar plānoto sabiedrisko mediju apvienošanu – viņš tika minēts kā premjera Valda Dombrovska (“Jaunais laiks”) biroja pārstāvju uzrunātais iespējamais kandidāts, kam varētu uzticēt Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanas procesa vadību.Patlaban Ašeradens iesaistījies partijas “Pilsoniskā savienība” aktivitātēs un kandidēs rudenī gaidāmajās 10.Saeimas vēlēšanās.
