Karsta pirmdienas pievakare. Daudzdzīvokļu māju pagalms pie Lielās un Akadēmijas ielas stūra iepretī Jāņa Čakstes piemineklim. 89 gadus vecā Mirdzas tante, uz spieķīša balstoties, atgriezās no veikala un aptiekas. Līdz nama slieksnim bija atlikuši vien daži desmiti soļu, kad piepeši no atkritumu konteineru puses pie sirmgalves pienāca, pinkām noaudzis, neliela auguma melnīksnējs vīrietis, kurš izrādījās rūdīts laupītājs.
Noziedznieks izrāva no Mirdzas rokām somiņu, kurā bija maks ar zālēm un dzīvokļa atslēgām. Lai gan vīrietis izskatījās diezgan nožēlojams, rāviens bija tik ass, ka sieviete pakrita un somas rokturis palika viņai rokās. «Atdodiet kaut dzīvokļa atslēgas!» velti iesaucās sirmgalve. Noziedznieks steigšus devās prom. No velosipēda skats plašāks Notikušo no apmēram piecdesmit metru attāluma pamanīja Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi Undis Neilands un Rihards Knāviņš, kuri tobrīd bija pagalmā atsēdušies uz vecās strūklakas, kā arī students Austris Auziņš, kas mirkli vēlāk iznāca no fotodarbnīcas Driksas ielā. «Kāpēc vīrietis pakritušajai tantiņai nepalīdzēja piecelties?» domāja Austris un, uzkāpis uz velosipēda, gar aptiekas stūri aizminās uz Lielās ielas pusi, lai aizšķērsotu pagalma izeju, pa kuru vīrietis varēja tikt uz Akadēmijas ielas. Tomēr bēgli tas nekur vairs neredzēja. Pēkšņi pie aptiekas stūra parādījās Undis, kurš kopā ar Rihardu pa to laiku no Mirdzas tantes bija noskaidrojuši, ka viņa aplaupīta, un dzinās ļaundarim pakaļ. Taču arī viņu pūles pirmajā brīdī bija veltas. Austris, bez vārdiem saprotot, ka sākusies noziedznieka tvarstīšana, ar velosipēdu nogriezās «ķemmēt» Driksas krastu un tad piepeši uz Ūdens ielas, kas atrodas vairāk nekā divsimt metru no nozieguma vietas, ieraudzīja šo vīrieti, kurš brauktuves vidū, atvēris sieviešu maku, skaita naudu… Austris aiztraucās viņam garām, un tad jau trijatā puiši atgriezās pie aizdomīgā naudas skaitītāja, kurš pa to laiku bija aizgājis līdz Raiņa ielai un nogriezies devītā nama pagalmā. Sods ir bargsIeraugot puišus, vīrietis bija gatavs atdot desmit latu, ko bija izņēmis no Mirdzas tantes maciņa, kā arī somiņu bez rokturiem, ko bija iesviedis savā lielajā somā, kura, iespējams, bija paredzēta vēl kādam laupījumam. Taču puiši sarunās neielaidās. Ar sportā trenētu vingru roku Undis laupītāju nosēdināja zemē. Pēc dažām minūtēm piebrauca policijas patruļa, un tad atklājās, ka aizturētais 1970. gadā dzimušais vīrietis jau vairākkārt sēdējis cietumā par līdzīgiem noziegumiem. Patlaban viņš atrodas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, un drīz viņam atkal nāksies stāties tiesas priekšā. Kriminālkodeksa 176. pants «Par svešas kustamas mantas nolaupīšanu» paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem. «Daudziem šodien ar iztikšanu grūti, bet vai tāpēc drīkst atņemt somu pilnīgi neaizsargātai, vecai tantiņai. Tas būtu tas pats, kas aplaupīt mūsu vecmāmiņas vai arī bērnu,» spriež puiši. Tante ir savējāRunājot par Undi un Rihardu, Spīdolas ģimnāzijas direktora vietniece Ritma Tīrumniece stāsta, ka abi skolā pazīstami kā principiāli skolēni, kuri aizstāv savu taisnību, turklāt sekmīgi mācās un piedalās ārpusskolas aktivitātēs. Austris studē par juristu, taču arī mācījies Spīdolas ģimnāzijā. Savukārt Mirdzas tante izrādījās puišu klasesbiedreņu laba paziņa, meitenes pie vecās sievietes mācību laikā bija atradušas gultasvietas.
