Saistībā ar diskusiju par Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu pēc 2013. gada darba vizītē Latvijā 14. un 15. jūlijā ieradušies Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un Lauku attīstības komisijas deputāti, lai iepazītos ar mūsu valsts lauksaimniecību un problēmām, kas saistītas ar nozares attīstību, kā arī klātienē diskutētu ar lauksaimniekiem par mērķiem pēc 2013. gada, tirgus kopējās organizācijas principiem, finanšu pārdali lauku attīstības politikā, kā arī KLP finansējumu ES 2014. – 2020. gada budžetā un galveno Latvijas zemnieku jautājumu – nevienlīdzīgajiem tiešajiem maksājumiem.Gan deputāti, gan lauksaimnieki atzīst – vienlīdzīgi maksājumi nav vienīgais problēmjautājums – pašreizējā politika nenodrošina lauku dzīves kvalitātes paaugstināšanu, Eiropas lauksaimniecības konkurētspēja samazinās, veidojas izteikti pamestas teritorijas. Mums bija būtiski, lai deputāti redz Latvijas lauksaimnieku ikdienu, iepazīst cilvēkus un uzzina, kādu darbu un izturību zemnieki ieguldījuši, lai būtu Eiropas līmeņa saimniecības, tomēr saņemot viszemākos atbalsta maksājumus. Mēs novērtējam, ka tiek runāts par godīgu un taisnīgu ES kopējo lauksaimniecības politiku.Eiroparlamenta deputātu delegācija apmeklēja Zemnieku saeimas biedrus – zemnieku saimniecību «Rudeņi» Jelgavas novada Sesavas pagastā, kā arī bioloģisko saimniecību «Ozoli» Bauskas novada Stelpē. Visvairāk deputātus pārsteidza latviešu zemnieku sīkstums, attīstot savas saimniecības, lielā pašatdeve un spēja pielāgoties situācijai. Deputāti bija ļoti ieinteresēti, ieklausoties lauksaimnieku pārdomās par lauksaimniecības sektora attīstību Eiropā.Sarunās bijām vienisprātis, ka svarīgs būs KLP pēc 2013. gada skatījums un atbalsta instrumenti, lai saimniekotu mazāk labvēlīgos apvidos, veicinot lauku apdzīvotību un nodarbinātību, jo pamesto teritoriju jautājums satrauc ne tikai Latvijas lauksaimniekus. Sarunās izkristalizējās produkcijas mārketinga problemātika – nišas produktu veidošana, to noieta tirgus veidošana un pārdošana. Arī Eiropas mazie un vidējie lauksaimnieki spējīgi saražot augstas kvalitāte produktu, taču nepietiek spēka un zināšanu, lai tos veiksmīgi virzītu tirgū. Šādu zināšanu un finanšu, kas nepieciešamas mārketinga atbalstam, ieviešana, iespējams, būs viens no reformas jaunievedumiem un ieguvumiem.Zemnieku saeimas galvenais mērķis bija panākt, lai EP deputāti izprastu, kādēļ Latvijas lauksaimnieki aktīvi iestāsies par vienlīdzīgu konkurenci, un turpinās par to runāt gan Latvijā, gan Eiropā. Aktīvs darbs un Latvijas viedoklis patlaban ir īpaši svarīgs, jo EP jau apstiprināts viens ziņojums par KLP pēc 2013. gada un sākts darbs pie nākamajiem diviem, kur sīkāk būs izklāstīts komitejas redzējums par KLP reformu – strukturālajām izmaiņām un finansējuma sadali.
