No 11. jūlija līdz ar likumdošanā veiktajām izmaiņām iespējama ne vien dzīvokļu, bet arī privatizācijai pakļautajos namos esošo neapdzīvojamo telpu (veikalu, darbnīcu un citu iestāžu) paātrinātā privatizācija.
No 11. jūlija līdz ar likumdošanā veiktajām izmaiņām iespējama ne vien dzīvokļu, bet arī privatizācijai pakļautajos namos esošo neapdzīvojamo telpu (veikalu, darbnīcu un citu iestāžu) paātrinātā privatizācija. Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes sēdē pārrunātais un citi fakti liecina, ka telpu nomniekiem šinī jomā ir daudz neskaidrību. Tāpēc sarunā ar Jelgavas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāju Aigaru Ozolu, nekustamā īpašuma nodaļas inspektoru Aināru Busi un Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas vecāko speciālistu Romualdu Pučetu līdztekus dzīvokļu privatizācijas aktualitātēm uzmanība tika pievērsta arī neapdzīvojamo telpu privatizācijai.
Paātrināta neapdzīvojamo telpu privatizācija iespējama visās privatizācijai pakļautajās mājās. Respektīvi, šo telpu nomnieks ar attiecīgu iesniegumu var griezties privatizācijas komisijā. Par konkrētā objekta novērtēšanu nomniekam samaksājami 300 lati, bet par mājas sagatavošanu privatizācijai – Ls 220. Protams, gan valsts, gan pašvaldību māju nomnieki var izvēlēties – privatizēt savu objektu par komisijas piedāvāto cenu vai no tās atteikties. Kā privatizācijas plusu R. Pučeta min tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu – pirkt, pārdot, ieķīlāt vai veikt kādas citas darbības. Bankā īpašumu saskaņā ar Civillikumu iespējams ieķīlāt pēc tam, kad segta vismaz puse no privatizācijas cenas. Protams, ieķīlāšana iespējama par izmaksātās summas daļu.
Uzņēmēji izteikuši neizpratni par to, kāpēc viena un tā pati zeme privatizācijas procesā īrniekiem izmaksā vairākas reizes mazāk nekā, piemēram, veikala īpašniekam. Zemes vērtība tiek noteikta atkarībā no izmantošanas veida. Pastāv pieci apbūves veidi – individuālo dzīvojamo māju, daudzdzīvokļu māju, sabiedrisko ēku, komerciālo un rūpniecisko objektu apbūve. Zemes izmaksas tiek noteiktas atkarībā no līgumā fiksētā izmantošanas nolūka. Savukārt pēc tam vērtība tiek precizēta atkarībā no tā, kurā no piecām zonām (vērtīgās, vidēji vērtīgās, mazvērtīgās utt. zemes) objekts atrodas (ar zonējumu iespējams iepazīties Zemes dienesta nodaļā, šādu iespēju nodrošina arī privatizācijas komisija). Piemēram A jeb vērtīgajā zonā komercobjekta kvadrātmetra apbūves paraugvērtība ir Ls 64,35. Bet galīgā konkrētā objekta zemes kadastrālā vērtība tiek precizēta, izvērtējot komunikāciju stāvokli, labiekārtojuma pakāpi un citus parametrus.
Uzņēmēji izteikuši neapmierinātību arī sakarā ar to, ka netiek ņemti vērā objektā veiktie kapitālie ieguldījumi. A. Ozols šinī sakarā pievēršas katra objekta neapdzīvojamo privatizējamo telpu novērtējumam, kur ietverta galvenā informācija par vērtējamo objektu, tā vērtības noteikšanas principi un atspoguļots līdzšinējam nomniekam atlīdzināmo izdevumu aprēķins. Pēdējais punkts sevī ietver remonta darbus, kas veikti saskaņā ar līgumu starp īpašnieku un nomnieku un kuru izmaksas ir dokumentāri pamatotas. Darbiem jābūt veiktiem saskaņā ar projektu, tam, kā arī objekta nodošanai ekspluatācijā jānoris saskaņā ar pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto kārtību. Komisijai iesniedzami arī norēķinu dokumenti. Tādā veidā parādās atlīdzināmie izdevumi, kas pielīdzināmi nepieciešamajiem saskaņā ar Civillikuma attiecīgo pantu. Atlīdzināmajos izdevumos iespējams ietvert mājas ārējo apdari pēdējos divos gados, konstruktīvos elementus, ūdens un kanalizācijas stāvvadu nomaiņu visai mājai, tādējādi uzlabojot tās cenu, liftu nomaiņu vai remontu, elektroapgādes sistēmas izbūvi.
R. Pučeta uzsver nomas līguma nozīmi un to, ka īrēto telpu uzlabošana nav iespējama citādi, kā saskaņojot ar izīrētāju un kam obligāti jāatspoguļojas līgumā, kas ir visa pamatā. Grīdu, griestu nomaiņa attiecināma tikai uz to, lai konkrētais nomnieks gūtu peļņu, nevis uz izīrētāju. Pēdējā situācija no tā nemainās, jo īres maksa saglabājas līdzšinējā. Nomnieks var daudz ko veikt, taču, ja tas neattiecas uz visu māju, bet tikai uz viņa konkrēto objektu, Ministru kabineta noteikumi neparedz ieguldījumu atmaksu. Nosakot objekta vērtību, to, kā teica R. Pučeta, skata bez grīdām un sienām. Aprēķināšanas metodika neatkarīgi no telpas vizuālā izskata un ieguldījuma balstīta uz inventarizācijas vērtību, uz kuras pamata, vadoties pēc Ministru kabineta noteikumiem par telpu vērtības aprēķināšanu, noteikt privatizācijas cenu. Aprēķinos figurē tā dēvētā ienesuma metode, kas noteikta, neapdzīvojamās telpas gada potenciālos kopējos ieņēmumus koriģējot ar vidējo nomas maksu, kas noteikta saskaņā ar domes nolikumu, un, izmantojot telpas platību, matemātisku darbību rezultātā pēc centralizēti izstrādātām programmām sasniedzot mērķi.
Pagaidām neviens ieinteresētais nomnieks ar pamatotiem ieguldījumiem saistītu dokumentāciju neesot iesniedzis un domstarpības šinī sakarā izpalikušas. Dažkārt strīdi izraisījušies sakarā ar objekta izmantošanu citiem, līgumā neparedzētiem mērķiem. Piemēram, tirdzniecības vietā telpās tiek sniegti pakalpojumi. Nosakot zemes vērtību, šīs kategorijas izcenojumi ir zemāki. Taču tam jābūt dokumentāri fiksētam faktam. Kādos desmit gadījumos Jelgavā īrnieks vispirms privatizējis dzīvokli, bet pēc tam likumīgā kārtībā to piemērojis veikala, pakalpojumu vai cita objekta vajadzībām. Šinī gadījumā privatizācijas process konkrētajām personām izmaksājis krietni lētāk. Tiesa, paātrinātās privatizācijas gadījumā, lai procesu noslēgtu, nama īpašnieks var mainīt nostāju un likt privatizēt zemi saskaņā ar komercobjektu nosacījumiem.
