Nepilnu stundu ilgusī lietusgāze simtiem pilsētnieku radījusi pamatīgas neērtības uz vairākām dienām, mājokļus, pagrabus un pagalmus appludinot ne tikai ar svētdienas pēcpusdienā nolijušo lietu, bet arī fekālo kanalizāciju. Saimnieciskie dienesti atzīst, ka svētdien situācija bijusi kritiska, taču applūšanas problēmas risinājumu sola tikai pēc vairākiem gadiem.
Vēl vakar, diennakti pēc pamatīgās lietusgāzes, skats uz vairākiem Pulkveža O.Kalpaka ielas privātmāju pagalmiem atgādināja pavasara plūdus – spoguļoto ūdens virsmu fonos izcēlās tikai koki un ēkas. Vietumis uzjundīja kanalizācijas smaka, bet bērni veldzējumu rada, brienot līdz ceļiem dziļajās lāmās. Pēc ūdenssaimniecības attīstības projekta pabeigšanas vairums Pulkveža O.Kalpaka, Skolas, Pavasara un citu ieliņu iedzīvotāji līksmoja un cerēja, ka beidzot lietus laikā pagalmi vairs nepārvērtīsies par milzu lāmām. Tagad, pēc četriem gadiem, viņi ir nikni, ka viss izvērties pilnīgi pretēji. «Tā jau tā lielākā sāpe – domājām, ka būs labāk, bet ir sliktāk,» «Ziņām» saka Pavasara ielas 14. nama saimniece Kira Pastiljone. Viņas vairāku dzīvokļu nams pēc katrām lietavām mirkst ūdenī, tāpēc doma par ēkas pamatu un fasādes atjaunošanu jāatliek gadu no gada. Viņa šķendējas – ūdens un kanalizācijas sistēmas maiņas laikā ielas paceltas augstāk, neņemot vērā, ka vecās ēkas paliek tikpat zemu, cik bijušas. K.Pastiljone klusajā privātmāju rajonā dzīvo kopš 1957. gada, bet neatminas, ka kopš tā laika būtu bijušas problēmas ar virszemē izplūstošu fekālo kanalizāciju. «Pēc pavasara plūdiem «Jelgavas ūdens» solīja likt aizbīdņus, lai kanalizācija nevarētu izplūst. Atnāca, kaut ko nomērīja, tā arī viss beidzās,» saka jelgavniece. SIA «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Gvido Gudelis, kurš ūdenssaimniecības attīstības projektā bija galvenais uzraugs un atbildīgais par kļūdu nepieļaušanu, tagad saka – pie vainas nav nepareizi izbūvētas caurules. «Fekālās kanalizācijas sistēma nav domāta lietusūdeņiem, taču Jelgavā vairākās vietās šīs abas sistēmas ir savienotas,» stāsta G.Gudelis. Tas atklājies arī Pavasara ielas apkaimē kādā ieliņā, kur vērienīgais projekts netika īstenots. Dažu privātmāju saimnieki patvaļīgi pieslēdzas pie ielas malā ieraktajām caurulēm, turklāt pirms tam nepārliecinās, vai tā ir fekālā vai lietusūdeņu kanalizācija. Tādējādi tik spēcīgās lietusgāzēs lielais ūdens apjoms ne vien netiek uzreiz uzņemts sistēmā un aizvadīts uz Driksu, bet papildus tam virszemē izplūst fekālā kanalizācija.Aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns skaidro, ka galvenais ielu un pagalmu applūšanas iemesls ir ievērojamais nokrišņu daudzums. Svētdien nepilnas stundas laikā Jelgavā nolija pusmēneša norma jeb 21 litrs ūdens uz katru kvadrātmetru. Kaut arī visas ūdens sūknētavas un attīrīšanas ietaises strādāja ar pilnu jaudu, tik daudz ūdens tās nespēj uzreiz uzņemt. Tādēļ daļa ielu, piemēram, Sakņudārza un Svētes ielas krustojums, sauss kļuva tikai pirmdienas rītā. «Galvenais uzdevums ir atdalīt lietus kanalizāciju no fekālās,» atzīst G.Gudelis, taču tas neesot izdarāms uzreiz. Šīs problēmas dēļ kanalizācija pa akas vāku pirmdien izplūda arī Dobeles šosejas malā iepretim Māras ielas krustojumam. Pulkveža O.Kalpaka apkaimes iedzīvotājiem risinājumu A.Baļčūns sola pēc Raiņa ielas rekonstrukcijas. Tagad visa kanalizācijas sistēma no turienes uz attīrīšanas iekārtām plūst pa lielu apkārtceļu, bet ielas rekonstrukcijas gaitā cauruļu sistēmu pievienos komunikācijām zem Raiņa ielas.
