Pāris stundu pēc svētdienas negaisa neliels bariņš veloceļotāju, līkumojot pa Glūdas pagasta ceļiem, slapji iegriezāmies Cīruļu ģimenes zemnieku saimniecībā «Mežacīruļi». Ilgāku laiku tās dibinātājs Juris Cīrulis nebija pierunājams ne uz ekskursijām, ne intervijām – «Mežacīruļos» blakus sešsimt galvu liellopu kompleksam tapa Latvijā vēl neredzētas jaudas biogāzes spēkstacija, un saimniekiem psiholoģiskā spriedze bija pamatīga. Testa režīmā iekārtas darbojās jau no pērnā gada beigām, taču spēkstacijas svinīgā atklāšana notika krietni vēlāk – maijā, kad bija radusies pārliecība, ka tā lieta iet. «Mežacīruļos» zina, kā jaukt kūtsmēslus ar labību un citām izejvielām, lai spēkstacijas milzīgajās tvertnēs kā lielā govs kuņģī pienācīgā daudzumā izveidotos biogāze, kas ražo elektrību un var aizstāt metāna gāzi virtuves balonos un arī transportā. Negaiss uz brīdi bija pārtraucis Dienvidu elektrisko tīklu Miezītes apakšstacijas darbību, taču tas bija nieks salīdzinājumā ar lielisko izjūtu: šiem uzņēmīgajiem cilvēkiem ir veicies! Līdzīgas izjūtas valdīja, gatavojot rakstu par 2008. gada beigās Jelgavā, Langervaldes ielā, atklāto polimēru cauruļu rūpnīcu «Evopipes». Uzņēmuma darbības sākums sakrīt ar ekonomikas lejupslīdes periodu. Un tomēr biznesa idejas bīdītāja Edgara Viļkina aprēķins bijis pareizs – rūpnīca strādā četrās maiņās, dienu un nakti, jo infrastruktūras objektu izbūve visapkārt notiek un ar produkcijas kvalitāti, piegāžu precizitāti jelgavnieki spējuši sekmīgi konkurēt tirgū. Veiksme nav atstājusi arī Latvijas kausa ieguvējus futbola klubu «Jelgavu», kura prezidents ir uzņēmējs Ainārs Tamisārs. Aicinām jūs, cienījamie lasītāji, palīdzēt pamanīt tos, kuri ar savu paraugu spēj iedvesmot un pamudināt izaugsmei, lai kādi negaisi plosītos.
