Vairākums no sešu Staļģenes centra māju 108 dzīvokļu iedzīvotājiem atteikušies no SIA «Vedgas» pakalpojumiem un apsaimniekošanas līgumus atbilstoši pašvaldības vēlmei noslēguši ar tās kapitālsabiedrību «Staļģenes komunālais dienests». Kamēr līdz tiesai, kas sola viest skaidrību strīdā par īpašumtiesībām uz mājām, gaidāms vēl pusotrs mēnesis, SIA «Vedgas» piedāvājusi strīdniekiem pamest dzīvokļus.
«Ziņas» jau rakstīja, ka sešu Staļģenes daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji sacēlušies pret līdzšinējo namu apsaimniekotāju SIA «Vedgas». Staļģenieki firmai pārmet nepamatoti augstas īres un apsaimniekošanas maksas iekasēšanu, kā arī bezdarbību, jo gadiem māju labā nekas neesot darīts. Pēc ilgās cīņas tagad viņiem talkā nākusi Jelgavas novada Dome, kas nolēma «Vedgas» kā apsaimniekotāja funkcijas nodot pašvaldības uzņēmumam.Nav zināms māju īpašnieksNeskaidrības ap visu sešu māju (Tērces, Strauti, Bangas, Atvari, Avoti un Līči) īpašumtiesībām ilgst jau 18 gadu. Padomju laikā tās bija kolhoza «Staļģene» īpašums. Privatizācijas sākumā, kad visā valstī dzīvojamās mājas kā bezsaimnieka manta tika nodotas pašvaldību pārraudzībā, Staļģenē tās nezināmā ceļā nonāca paju sabiedrības «Staļģene» rīcībā. Deviņdesmito gadu sākumā tās vadība aizdomīgā veidā tika pie ievērojama kredīta, par kura izlietošanu tagad visuzskatāmāk liecina Dalbes krustojumā uzceltais sarkano ķieģeļu ēku komplekss, kas tā arī netika pabeigts. Paju sabiedrība gan kredītus nespēja (vai nevēlējās) atmaksāt un nonāca milzīgās parādsaistībās, līdz tika ierosināts maksātnespējas process. Likvidējot šo saimniecību, tā tika sadalīta vairākās daļās, izveidojot jaunus uzņēmumus, piemēram, SIA «Cīruļi», «Fito-AL», «Vanči», «Īslīcas» un tostarp SIA «Vedgas». Saistības pret «Parex banku» vien sasniedza ap 715 tūkstošu latu. Tolaik saimniecību «Staļģene» vadīja Mārtiņš Arnītis, kas tagad «Ziņām» atteicās sniegt jebkādus komentārus par toreizējiem notikumiem. Tādēļ arī nav īsti skaidrs, kā visas sešas mājas nonāca 1992. gadā izveidotās SIA «Vedgas» rokās. Starp «Parex banku» un «Vedgas» 1995. gada beigās uz vienu gadu tika noslēgts cesijas līgums par 714,9 tūkstošu latu parāda piedziņu no paju sabiedrības «Staļģene». Acīmredzot līgums ir pagarināts, bet par to tāpat kā par parāda atmaksu atklāti atsakās runāt arī «Vedgas» valdes locekle Gunta Špera. Firmas vienīgais īpašnieks, kā liecina «Lursoft» dati, ir Agris Špers. Iepriekš «Vedgas» piederējušas ne tikai minētajām saimniecībām «Vanči», «Cīruļi» un «Īslīcas», bet līdz 2008. gada beigām 49 procenti akciju bija arī tagadējās Jaunsvirlaukas pagasta pārvaldes vadītājas Solveigas Arnītes rokās. Nav pierādījumu, ka piedāvāja privatizētStaļģenes gadījums ir unikāls un vienīgais valstī, kad daudzdzīvokļu mājas īpašumā privatizācijas gaitā iegūst nevis dzīvokļos kopš padomju laikiem dzīvojošie, bet apšaubāmā veidā pie tām tiek vietējā firma. G.Špera tagad saka – to, ka mājas pieder viņas firmai, apliecinot gan «Parex bankas» cesijas līgums, gan «vēl viens dokuments». Kas tas par dokumentu, viņa neizpauž. Taču «Parex banka» savulaik šo māju iedzīvotājiem rakstiski atbildējusi, ka ēkas tai nepieder, turklāt tās finanšu prasības nav vērstas uz šīm mājām kā īpašumu. Pašlaik nami uz neviena vārda nav ierakstīti arī Zemesgrāmatā. Vairāki iedzīvotāji «Ziņām» stāsta, ka pirms 18 gadiem toreizējā paju sabiedrība piedāvājusi dzīvokļus izpirkt par pajām. Taču tas nav bijis iespējams, ja kāds no ēkas bijis «Staļģenei» parādā par komunālajiem pakalpojumiem. Parādnieku tiešām nav trūcis, taču arī tad, kad veselas kāpņu telpas iedzīvotāji apņēmušies segt kaimiņu saistības, lai tikai dabūtu mitekļus īpašumā, paju sabiedrība to liegusi. Rakstisku pierādījumu tam gan nav. Nekādu ieinteresētību par to, lai pie dzīvokļiem tiktu to iedzīvotāji, līdz šim nav izrādījis arī Jaunsvirlaukas pagasts. Ilggadējā pagasta vadītāja Inta Savicka uzsver, ka pēc kolhozu likvidācijas mājas pagastam nemaz neesot piedāvātas. Savukārt Astra Švarca atceras, ka ikreiz, kad iedzīvotāji vērsušies pašvaldībā ar lūgumu iesaistīties problēmas risinājumā, tur vien teikts, lai liekas mierā. Toties I.Savicka 1995. gadā zemi ap un zem mājām nodeva SIA «Vedgas» lietošanā, bet pirms pašas novadu izveides dāsni ļāva to iegūt īpašumā. «Jā, zemi piešķīrām ar pašvaldības gādību. Uzskatu, tas notika likumīgi,» tagad saka I.Savicka, bet plašākus komentārus līdz tiesai nesniedz. Īri maksā, pakalpojumu nesaņemFirmai «Vedgas», pirms tā tika pie šīm ēkām, piederēja tikai govju ferma, kas vēlāk tika pārdota. Tagad viena no neapmierinātajām iedzīvotājām A.Švarca saka: ««Vedgas» grib mūs paturēt kā slaucamas govis.» Firma pēdējos vismaz 12 gadus uzskata, ka sešas mājas ar 108 dzīvokļiem pieder tai, tāpēc no katra mitekļa iedzīvotājiem iekasē ne vien apsaimniekošanas maksu, bet prasa arī īri. Kopumā šis maksājums patlaban ir 50 santīmu par kvadrātmetru, ja iedzīvotāji nav noslēguši līgumu ar «Vedgas», un 40, ja līgums ir. «Visu šo 18 gadu laikā esam tikai represēti,» saka A.Švarca. Viņai piebalso vairāki citu dzīvokļu iemītnieki. Kaut arī maksātas ievērojamas summas, māju labā nekas neesot darīts. Tām ir cauri jumti, istabu sienas un griesti sapelējuši melni, kāpņu telpu durvis vecas, pagrabos stāv ūdens. Īres maksu «Vedgas» gan regulāri palielinājusi, bet solītie kapitālieguldījumi nav veikti. Kur palikusi gadiem maksātā nauda, nav zināms. Uz «Ziņu» jautājumu, vai pati gribētu dzīvot tādā mājā, kur dzīvokļi apšaubāmā veidā pieder kādai firmai, «Vedgas» vadītāja G.Špera atbild, ka savulaik tiešām tur dzīvojusi, bet tad nopirkusi māju pilsētā. Pēc SIA «Vedgas» rosinājuma Zemgales apgabaltiesai 8. septembrī būs jāizlemj, vai mājas pieder šai firmai vai arī ir bezsaimnieka manta un līdz ar to valsts īpašums. Ja tiesa lems, ka ēkas pieder SIA «Vedgas», labākajā gadījumā iedzīvotāji dzīvokļus no firmas varētu izpirkt. Ja lēmums būs iedzīvotāju pusē, viņi mitekļus varēs privatizēt vai nopirkt no pašvaldības.
