Festivāla «Saulkrasti Jazz» mākslinieciskais vadītājs Tālis Gžibovskis ieinteresēts arī Jelgavas kultūras dzīvē
Tālis Gžibovskis mūzikas cienītājiem pazīstams kā viens no ievērojamākajiem Latvijas bundziniekiem, kurš kopā ar saviem laikabiedriem spēlējis un turpina darboties vairākās grupās un projektos. Viņš rūpējas arī par Latvijas mūzikas nākotni, darbojoties dažādās izglītības programmās un palīdzot jaunajiem mūziķiem attīstīt savu spēlēšanas māku. T.Gžibovskis ir festivāla «Saulkrasti Jazz» iniciators un idejas autors, bet vakar pats kāpa uz Saulkrastu «Minhauzena undas» skatuves, muzicējot ar etnodžeza grupu «Patina».– Zinu, ka esat jelgavnieks. Jelgavā dzīvojat no… ?Dzimis esmu Aknīstē. Tātad – sēlis, plašākā nozīmē – zemgalietis. Jelgavnieks esmu no 1980. gada, tātad jau 30 gadu. Domāju, Jelgavā neesmu nejaušs cilvēks. Šeit nonācu tāpēc, ka mana sieva sāka strādāt Mūzikas vidusskolā. Sākumā pat mitu dzīvošanai nepiemērotā ēkā Uzvaras ielā 47, nu gan tās mājas vairs nav. Varu piebilst, ka viens no īstenajiem jelgavniekiem bundzinieks Gundars Lintiņš ir mans audzēknis un bijušais students Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA).– Vai var teikt, ka «Saulkrasti Jazz», kas šonedēļ atkal pulcē džeza mūzikas cienītājus, ir Tāļa Gžibovska lolojums?Jā. Biju klāt pašos pirmsākumos, nu festivāls notiek jau trīspadsmito reizi.– Kā fakts, ka Tālis Gžibovskis dzīvo Jelgavā, izpaužas mūsu pilsētas kultūras dzīvē vai turpmāk varētu to ietekmēt?Festivālā «Saulkrasti Jazz 2010» piedalās Jelgavas bigbends, viens no labākajiem jaunās paaudzes bundziniekiem ir Baltijas Bundzinieku līgas finālā iekļuvušais jelgavnieks Reinis Ašmanis, domāju, ka perspektīvas ir arī turpmākajai sadarbībai.– Tas Saulkrastos, bet ja domājam tieši par Jelgavas klausītāju?Ceru, ka mēs neviens neesam lepni. Es pazīstu Jelgavas kultūras cilvēkus un tos, kas kultūras dzīvi šai pilsētā organizē. Tā kā Jelgava un Saulkrasti ir tikai 40 vai mazliet vairāk kilometru no Rīgas uz vienu vai otru pusi, noteikti iespējams atrast pasākumus, kurus laika ziņā varētu savietot. Es kā džeza festivāla organizētājs būtu tikai priecīgs, ja kāds no koncertiem notiktu Jelgavā. Nedēļas laikā palūgt māksliniekus «rezonēt» arī Jelgavā – domāju, tas būtu iespējams, jo neprasītu milzu ieguldījumus. Cik zinu, skatuve pilsētas centrā dažādos pasākumos tikusi uzstādīta ne reizi vien, ir savs aprīkojums.– Aizvadītajā nedēļā pie mums Uzvaras parkā bija Smilšu skulptūru festivāls, varbūt to var sasaistīt ar džeza festivālu?Kāpēc ne? Par to vērts padomāt – ja būs savstarpēja interese, viss ir iespējams kaut nākamgad. Turklāt Jelgavā ir ļoti senas un nopietnas šāda veida mūzikas tradīcijas, atcerēsimies kaut vai ansambli «Salve».– Diemžēl «Salve», kaut skaista, ir pagātne, toties tagad ir Jelgavas bigbends.Domāju, jaunās paaudzes audzināšana, ko dara Raitis Ašmanis ar Jelgavas bigbendu, ir ne labs atspaids visai pārējai šāda žanra kultūrai Latvijā. Tā būtībā ir vienīgā reālā jauno talantu kalve. Jelgavas bigbends vienlaikus ir gan mācību orķestris, gan profesionālu mūziķu kolektīvs.– Kadru kalve, gan citā līmenī, solījās būt arī Rīgas 100. vidusskola ar ievirzi popmūzikā, rokmūzikā un džezā?Ar Rīgas 100. vidusskolu beidzās tā – juridiski šis nosaukums vairs neeksistē. Funkcionāli džeza nodaļa tagad ir 45. vidusskolas pakļautībā, bet, kā to praktiski realizēt, tas vēl ir atvērts jautājums. Emocionāli tas ir smags moments, gluži kā audžubērna zaudēšana (T.Gžibovskis bija pasniedzējs un viens no džeza nodaļas iniciatoriem 100. vidusskolā, bet no šā mācību gada skola tiek slēgta – red.). – Kā ar «Sīpoliem»?Domāju, atkalsatikšanās koncerttūre 2009. gadā nebija tikai vienreizējs pasākums. Katram mums ir savas dzīves un savi darbi. Teikt, ka tie bija pēdējie koncerti, negribētu. Katrā ziņā manā biogrāfijā Mārtiņš Brauns un mūzika, ko spēlē «Sīpoli», ir kas īpašs. Un, ja Mārtiņš kādā brīdī pasauks, turpināsim. Īstenībā taču mēs nemaz neesam šķīrušies.– Kā ar citiem projektiem, kuros iesaistīts Tālis Gžibovskis, piemēram, «Patina»?«Patina» joprojām ir dzīva. Nupat bijām festivālā Vācijā. Tur par mums presē bija radikāli pretēji viedokļi. Šis fakts tikai iepriecina – tātad tas, ko dara «Patina», klausītāju nespēj atstāt vienaldzīgu. Tātad esam pietiekami izteiksmīgi. Vēl ir instrumentāls projekts «Golfa straume», kur es piedalos. Tad vēl pedagoģiskais darbs, mācību iestādes, kurās turpinu strādāt.– Mācību iestādes – tātad tās ir vairākas?Jā, līdztekus jau pieminētajai RPIVA strādāju Rīgas Doma kora skolā un Latvijas Mūzikas akadēmijā. Varu «paplātīties» – kopš pagājušā mācību gada esmu pedagoģijas zinātņu doktors, pašlaik ievēlēts docenta amatā RPIVA programmā «Populārās un džeza mūzikas skolotājs». Tālis Gžibovskis Bundzinieks, pedagoģijas zinātņu doktors Muzicējis estrādes ansamblī «Metronoms», grupās «Eolika», «Modo», «Sīpoli», «Marana», «Vecās mājas». Spēlē grupās «Patina», «Gulf stream» Koncertējis ASV, Austrālijā, Dānijā, Šveicē, Fēru salās, Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Lietuvā, Ukrainā, Francijā, Latvijā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas docents, Rīgas Doma kora skolas un Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējs Starptautiskā festivāla «Saulkrasti Jazz» iniciators un idejas autors, mākslinieciskais vadītājs
