«Vārnu bērnu, droši vien šā pavasara perējuma, atradām pie košuma krūmiem dīķa malā, visticamāk, kā vārgākā izgrūsta no ligzdas,» par savu jauno īrnieci stāsta Jelgavas slimnīcas «Ģintermuiža» Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune. Šim vārnulēnam gan nav nekāda sakara ar savu nu jau slaveno agresīvo sugas māsu, kas vairākas sezonas mēdz biedēt slimnīcas pacientus, apmeklētājus un «Ģintermuižas» apkaimes iedzīvotājus – attēlā redzamā vārna sastapta nevis dakteres L.Caunes darba, bet dzīves vietā. Tomēr profesionālā pienākuma diktētās rūpes par dažādu dzīves likstu piemeklētajiem kļuvušas tik ierastas, ka par dzīves normu tapusī līdzjutība nav ļāvusi vārnulēna likteni atstāt dabas (šajā gadījumā visdrīzāk jau kaķu) ziņā. Bez kaķiem gan šai stāstā neiztikt – tieši to barība kļuvusi par Karas iecienītāko ēdmaņu. «To, ka tā ir vārnu meitene, uzzinājām veterinārajā dienestā, tāpēc arī nosaucām sieviešu vārdā – par Karu,» stāsta narkoloģe. Lai gan veterināri atzinuši vārnu par praktiski veselu, lidot Kara īsti vēl nemāk, bet, kad iemācīsies, tiks palaista lielajā dzīvē, gluži kā atkarības apārstējušie dakteres pacienti slimnīcā.
