Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis Vides ministrijai (VidM) slēgt līgumu ar apvienību “LCB grupa”, kas uzvarēja iepirkumā par bīstamo atkritumu izgāztuves “Kosmoss” projektēšanu un sanācijas darbiem.
Ar “LCB” grupu bija paredzēts slēgt līgumu par 1,93 miljoniem latu, kas nebija lētākais piedāvājums.IUB uzdevis VidM 20 darbdienu laikā atkārtoti izvērtēt iesniegtos piedāvājumus. IUB atzinis, ka, pieņemot lēmumu par iepirkuma procedūras rezultātiem, ir konstatēti būtiski Publisko iepirkuma likuma pārkāpumi, kas varēja ietekmēt konkursa rezultātus.Maija beigās IUB vērsās trīs uzņēmumi – apvienība “Merks” un “Ekokem-Palvelu”, konsorcijs “RTS-Heowoe” un konsorcijs “Koger un Partneri”. Kopumā iepirkumā pieteicās seši pretendenti.Lētākais piedāvājums bija SIA “Merks” un “Ekokem-Palvelu” veidotajai apvienībai, proti, 1,68 miljoni latu bez PVN. Apvienība uzskata, ka tās piedāvājums noraidīts formālu iemeslu dēļ.Pēc šā pretendenta noraidījuma otrs lētākais piedāvājums bija konsorcijam “RTS-Heiwoe” – nepilni 1,92 miljoni latu bez PVN. Konsorcijs bija izturējis visas piedāvājumu vērtēšanas kārtas, un tika noraidīts, jo piedāvājums nebija ar viszemāko cenu, taču pēc SIA “Merks” noraidīšanas tieši “RTS-Heiwoe” bija lētākais piedāvājums – nepilni 1,92 miljoni latu.Turklāt “RTS-Heiwoe” norādīja, ka par uzvarētāju atzītā apvienība “LCB grupa” ir maldinājusi Vides ministriju par speciālistu profesionālo pieredzi, par ko liecina publiski pieejamās informācijas pārbaude.Arī “Koger un Partneri” piedāvājums bija nepilni 1,92 miljoni latu bez PVN.Vienošanās par projekta “Jelgavas šķidro atkritumu izgāztuves “Kosmoss” sanācijas darbi” īstenošanu starp Vides ministriju un Valsts vides dienestu noslēgta pērnā gada nogalē, un tās īstenošanas termiņš ir 48 mēneši no līguma spēkā stāšanās dienas.Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 5,56 miljoni latu, no kurām 70% jeb 3,89 miljonus latu līdzfinansē ERAF, savukārt 30% jeb 1,668 miljoni latu tiek finansēti no valsts budžeta.Projekts paredz sagatavošanās darbu norisi un attiecīgo atļauju saņemšanu, projekta realizēšanai nepieciešamo saistīto būvdarbu veikšanu, piesārņojuma areāla sanāciju, izgāztuves ierīkošanu, piesārņojuma avota likvidāciju, mēreni piesārņoto ūdeņu attīrīšanu un novadīšanu, bīstamās vielas saturošo cieto pastveida atkritumu iekapsulēšanu, izgāztuves rekultivācijas seguma izveidošanu, monitoringa sistēmas izveidi, kā arī sanācijas darbu inženiertehnisko uzraudzību.Īstenojot projektu, iecerēts samazināt piesārņojuma izplatību un tā ietekmi uz pazemes ūdeņu, Lielupes baseina un Baltijas jūras ūdens kvalitāti, tādējādi nodrošinot ES direktīvu prasību nodrošināšanu.”Kosmoss” atrodas Jelgavas pilsētas nomalē. Publiski pieejamā informācija liecina, ka šī vieta netiek izmantota kā izgāztuve jau aptuveni 15 gadu, taču piesārņojums iekļūst pazemes ūdenī, un piesārņotā teritorija turpina palielināties. Galvenās gruntsūdeņus piesārņojošās vielas ir hlorīdi, sulfāti, organiskās skābes un amonijs. Teritorijā šīs vielas nonākušas padomju laikos, kad tur atkritumus izgāza ādas pārstrādes uzņēmums “Kosmoss”, Jelgavas Lauksaimniecību mašīnu rūpnīca un RAF.Saskaņā ar speciālistu vērtējumu gruntsūdeņu piesārņojuma intensitāte izgāztuves teritorijā ir viena no lielākajām Latvijā. Gruntsūdeņi bijušajā bīstamo vielu izgāztuvē piesārņoti 23 hektāru platībā, no tiem aptuveni deviņi hektāri uzskatāmi par stipri piesārņotiem.
