Kā lai izskaidro faktu, ka piecus tūkstošus pārsniedzis studētgribētāju iesniegumu skaits, kuros kā viena no iespējamām augstskolām minēta Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU). Pērn tādu iesniegumu bija 2721 jeb gandrīz divas reizes mazāk. LLU Informatīvo sistēmu nodaļas vadītāja Sandra Sproģe, kas strādā reflektantu uzņemšanas komisijā, pagaidām no secinājumiem atturas – sak, var jau izrādīties, ka tās ir jauniešu spēles internetā, kur, datorpeli klikšķinot, var uzburt nezin ko. Pērn taču Latvijā šādas elektroniskās pieteikšanās studijām nevienā augstskolā vēl nebija. Iespējams, laiki strauji mainās un aug jauniešu interese par mežiem, laukiem, pārtikas ražošanu, vides saimniecību, veterinārmedicīnu un citām jomām, ko piedāvā LLU. Ja tā, tad palielinās arī Jelgavas kā studentu pilsētas nozīme, kuras vēsture, kā akcentē akadēmiķis Jānis Stradiņš, pie mums sākās krietni senāk nekā Rīgā – 1775. gadā, kad tika dibināta Jelgavas Pētera akadēmija.Pētera akadēmija diemžēl pastāvēja vien 109 dienas. Mainījās Krievijas cars, un universitātes pilsētas gods tomēr tika Tartu. Taču LLU simpatizējošie datorklikšķi nav vis kādu augstdzimušu valdnieku un autoritāšu lēmums, bet gan tautas balsojums. Arī šoreiz ļoti no svara nepalaist šo izdevības vilni garām. Lai atjaunojas un ar radošām idejām ir bagāta profesūra, lai augstskolas vārds izskan tālu pasaulē! LLU mājas lapā 15. jūlijā publicēja Senāta locekļu algas (paldies Neo, kura darbības rezultātā tika pieņemts lēmums par zināmu atklātību šajā jomā). Ja labai daļai augstskolas vadības tā pārsniedz tūkstoti latu mēnesī un rektoram pat divus tūkstošus, tad mūsdienu cenās ir krietni samaksāts un var gaidīt arī atdevi.
