Jelgavas Autobusu parka (JAP) komercdirektorei Viktorijai Ļubļinskai daļēji piederošā SIA «Intransserviss», kas izredzētā kārtā gadiem bijusi vienīgā JAP autobusu mazgātāja un labotāja, no pašvaldības kapitālsabiedrības saņem ievērojamas naudas summas. Lai gan iepriekš V.Ļubļinska dievojās, ka no sava uzņēmuma ienākumus negūst, izrādās, ik mēnesi tūkstošiem latu ar diezgan vienkāršas shēmas palīdzību no JAP caur «Intransservisu» nonāk viņas un viņas ģimenes locekļu kontos. Uz «Ziņu» jautājumu, kādi ir viņas pienākumi un kā vienlaikus paspēj strādāt gan JAP, gan savā uzņēmumā, viņa atbild: «Tā nav jūsu darīšana.» Turklāt tiešs un pastarpināts labums no JAP budžeta tiek arī vēl viena «Intransservisa» līdzīpašnieka – Pāvela Kozlova – ģimenei.
Kā ziņots iepriekš, visu aptuveni 75 JAP autobusu tehnisko apkopi – remontus un mazgāšanu – kopš 2005. gada nodrošina SIA «Intransserviss». Cik daudz līdzekļu tam tērē, JAP valdes loceklis Pēteris Salkazanovs izpaust atsakās, jo tas esot komercnoslēpums. Uz jautājumu, vai šī summa gadā pārsniedz miljonu latu, P.Salkazanovs izvairīgi atbild: «Varbūt.»«Ziņu» rīcībā nonākusī informācija liecina, ka JAP maksājumi veido ap 80 – 90 procentu no «Intransservisa» apgrozījuma. Tas pērn sasniedza 2,1 miljonu latu, gadu noslēdzot ar krīzes laikiem ievērojamu – 280 tūkstošu latu – peļņu. Tādējādi rēķināms, ka pēc būtības JAP uzturētais «Intransserviss» no pašvaldības kapitālsabiedrības gadā saņem no 1,6 līdz pat 1,9 miljoniem latu. Pašvaldības un valsts budžeta dotācijas mūsu pilsētas nerentablajam pārvadātājam pērn kopā veidoja 1,94 miljonus latu.Ļubļinska labumu no sava uzņēmuma tomēr gūstSIA «Intransserviss» ir trīs īpašnieki – pa 25 procentiem daļu ir V.Ļubļinskas un P.Kozlova īpašumā, savukārt otra puse pieder Jelgavas Domes deputātam Dainim Liepiņam (LPP/LC). Kaut arī V.Ļubļinska vienlaikus ir gan komercdirektore JAP, gan līdzīpašniece uzņēmumā «Intransserviss», kas pārtiek no JAP sniegtajiem pakalpojumiem, Valsts ieņēmumu dienests pēc «Ziņu» lūguma veiktajā pārbaudē secināja – V.Ļubļinska nav valsts amatpersona, tādējādi viņas rīcībā neesot saskatāmas interešu konflikta pazīmes. V.Ļubļinska iepriekš «Ziņām» uzsvēra, ka no «Intransservisa» nekādu labumu negūst, turklāt uzņēmums nekad neesot peļņu izmaksājis dividendēs. Taču «Ziņu» rīcībā nonākušās bankas kontu izdrukas ļauj secināt, ka V.Ļubļinska nav teikusi taisnību, jo gadiem saņem labumu no pašai piederošā uzņēmuma. Tā, piemēram, par šā gada maiju «Intransserviss» V.Ļubļinskai pārskaitījis 1000 latu, tikpat nonācis viņas vīra Gotfrīda Ļubļinska kontā, savukārt meitai Irēnai tikuši 924,7 lati. Ik mēnesi «Intransserviss» trim Ļubļinsku ģimenes locekļiem pārskaita ap 3000 latu, un no 2009. gada sākuma līdz šā gada maijam viņu kontos nonākuši gandrīz 47 tūkstoši latu. V.Ļubļinska neatzīst, ka iepriekš melojusi, jo par «labuma negūšanu» viņa uzskatījusi tikai dividendes, kas tiešām nav maksātas. Uz jautājumu, kādi ir viņas pienākumi savā uzņēmumā, viņa atbild: «Tā nav jūsu darīšana.»JAP valdes loceklis P.Salkazanovs apgalvo, ka no pulksten astoņiem rītā līdz 17 vakarā komercdirektore ir darbā, bet «ārpus darba laika viņa var darīt, ko grib». Kāds «Intransservisa» pārstāvis «Ziņām» teic, ka V.Ļubļinskai tur esot vien teorētiska padomdevējas funkcija, nevis konkrēti pienākumi. Iepriekš V.Ļubļinska arī apgalvoja, ka viņas darbs JAP saistīts tikai ar reisu plānošanu un ka naudas izlietojums vairs nav viņas kompetence. Taču «Lursoft» dati liecina, ka V.Ļubļinskai JAP izsniegta prokūra – tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi un rīkoties ar tā līdzekļiem. Finanšu direktore vienlaikus JAP un «Intransservisā» Acīmredzot ārpus darba laika uzņēmumā «Intransserviss» paspēj piepelnīties vēl kāda JAP darbiniece – finanšu direktore Inesa Kozlova. Viņa ir «Intransservisa» līdzīpašnieka un valdes priekšsēdētāja P.Kozlova dzīvesbiedre, kas algu saņem ne tikai JAP, bet arī sava vīra uzņēmumā. No bankas izdrukām lēšams, ka ik mēnesi «Intransserviss» viņas kontā pārskaita ap 700 – 800 latu. Arī I.Kozlova nevēlējās pastāstīt, kā spēj tik atbildīgu amatu JAP savienot ar darbu sava vīra firmā un ko īsti viņa tur dara. Savukārt uzņēmumā neslēpa, ka I.Kozlova tur tāpat kā JAP ir finanšu direktore. Tātad pēc būtības viņa strādā divās pusēs, jo JAP vārdā nomaksā rēķinus, ko pati izrakstījusi kā «Intransservisa» finanšu vadītāja. Saskaņā ar «Lursoft» datiem I.Kozlovai piešķirtas arī SIA «Intransserviss» prokūrista tiesības uzņēmumu pārstāvēt atsevišķi. Tas nozīmē, ka viņai ļauts vienpersoniski pieņemt lēmumus par finanšu izlietojumu. Kopumā «Intransserviss» trīs Kozlovu ģimenes locekļiem (firmā strādā arī abu dēls) katru mēnesi izmaksā vairāk nekā 2100 latu. Tātad kopā Ļubļinsku un Kozlovu ģimenes, kuru pārstāvji papildus autobusu parka maksātajai algai katru mēnesi no «Intransservisa» saņem vairāk par 5000 latiem, kas pirms nodokļu nomaksas ir nepilni 8000 latu. Gada laikā caur servisa firmu no JAP tiek izpumpēti nepilni 100 tūkstoši latu. Trešais «Intransservisa» daļu īpašnieks D.Liepiņš apgalvo, ka ne viņš, ne viņa sieva Dace, kas uzņēmumā iecelta par valdes locekli, tur negūst nekādus ienākumus. Viņš pagājušonedēļ esot iesniedzis Ģenerālprokuratūrā lūgumu pārbaudīt iespējamo pašvaldības budžeta naudas izšķērdēšanu un interešu konfliktu V.Ļubļinskas rīcībā. Domes deputāts un «Intransservisa» līdzīpašnieks D.Liepiņš uzskata, ka JAP komercdirektora amatu izveidojis tikai tādēļ, lai to varētu ieņemt V.Ļubļinska. Tas viņai esot nepieciešams, atstājot valdes locekles amatu un tādējādi vairs neesot valsts amatpersonai, kas šādā gadījumā būtu tiešā interešu konfliktā.
