Sestās klases skolēniem arī šogad paralēli angļu valodai būs jāapgūst otra svešvaloda. Jelgavā tiek dota iespēja izvēlēties mācīties krievu vai vācu valodu. Ozolnieku novada pamatskolās un Jelgavas novadā zemā pieprasījuma dēļ stundu sarakstos iekļauta vien krievu valoda, ar ko atsevišķu skolēnu ģimenes ir nemierā.
Pateicoties labajām sekmēm vidusskolā, Ģedertam Bušam šogad pēc 12. klases bija iespējas mācības bez maksas turpināt kādā no Vācijas augstskolām, taču iecerei svītru pārvilka valodas zināšanu trūkums. Mācoties Platones pamatskolā, Ģedertam un viņa vienaudžiem nebija iespējas izvēlēties mācīties vācu valodu, jo pastāvējis tikai viens variants – krievu valoda. Iesākto svešvalodu turpinājis apgūt arī Jelgavas Valsts ģimnāzijā. «Tolaik centos kaut ko iebilst un rosināju skolai, lai ļauj skolēniem pašiem izvēlēties. Varbūt vairākums būtu labāk gribējis mācīties vācu valodu, taču dzirdīgas ausis neatradās. Tagad faktiski sanāk, ka lauku skolās otru svešvalodu bērni izvēlēties nevar – to vienkārši uzspiež,» sašutis ir Ģederta tēvs Aivars. Angļu un krievu – labs salikumsJelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa skaidro – ja klasē puse bērnu izvēlas krievu, otra puse vācu valodu, grupu var dalīt uz pusēm un to nodrošināt. Pagaidām interese par vācu valodas apguvi esot nesalīdzināmi maza, tādēļ novada skolās paralēli angļu valodai bērni apgūstot krievu valodu. «Ja skolēns vai divi vēlas mācīties kādu citu svešvalodu, viņiem jāmeklē privātskolotājs. Fakultatīvi vācu valodu piedāvā vairākas novada skolas, bet interese par to nav liela. Piemēram, Kalnciema vidusskolā gada sākumā vācu valodu fakultatīvi sāka mācīties astoņi bērni, bet līdz gada beigām bija palikuši vien divi. Angļu un krievu valoda, manuprāt, ir labs salikums, jo vienā pusē Latvijai stāv Eiropas Savienība ar angļu valodu, bet otrā – bijušās Padomju Savienības valstis ar krievu valodu,» skaidro G.Avotiņa. Uz svešvalodām «spiedīs» jau bērnudārzāOzolnieku vidusskolā 6. klases audzēkņiem tiekot dota izvēle starp vācu un krievu valodu, tomēr lielais vairākums izvēloties krievu, apliecina Ozolnieku novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle. «Tas ir ļoti motivēti, jo mēs dzīvojam starp krieviski un angliski runājošām pasaulēm. Arī Latvijas darba tirgū būtiska nozīme ir krievu valodai, un jaunieši to saprot. Salgales, Teteles un Garozas pamatskolās bērniem kā otru svešvalodu teorētiski būtu iespējams piedāvāt vācu, jo skolotāji ir, bet pieprasījums pēc tās tik niecīgs, ka veidot štata vienību nav nozīmes. Bērni valodu var apgūt fakultatīvi pulciņā, un ir, kas to izmanto,» skaidro U.Gāle. Viņš arī piebilst, ka interese par svešvalodām esot gana liela, tādēļ Ozolnieku novadam tikšot lūgts atbalsts, lai jau šogad Ozolnieku vidusskolas 1. klasē vienu no svešvalodām, visticamāk, angļu vai vācu, varētu ieviest kā obligāto mācību priekšmetu, kamēr citviet valstī šī norma stāsies spēkā tikai no 2011. gada. Esot doma arī pirmsskolas izglītības programmā iekļaut svešvalodas, iespējams, vācu, apguvi. «Jo agrāk bērns sāk mācīties valodu, jo vieglāk to apgūt,» pārliecināts U.Gāle. Vācu valodas noriets?Jelgavā visās izglītības iestādēs kā otra svešvaloda tiek piedāvāta krievu vai vācu, taču arī pilsētas bērniem tīkamāka esot mūsu kaimiņzemes valoda. «Pēdējos gados tā īpaši dominē, lai gan skolās ir arī ļoti labi vācu valodas skolotāji. Manuprāt, 6. klasē mācīties otru svešvalodu bez priekšzināšanām ir ļoti grūti, turklāt vācu valoda pēc būtības ir grūta. Vismaz kaut kāda nojausma par krievu valodu ir katram no mums, jo tā tiek lietota televīzijā, dzirdama veikalā un uz ielas,» teic Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Vidusskolā daudzi skolēni izvēlas apgūt vēl trešo svešvalodu, piemēram, Valsts ģimnāzijā un 5. vidusskolā tā ir franču valoda. Šogad Jelgavas latviešu skolās eksāmenu vācu valodā kārtojuši 20 jauniešu, bet krievu valodā – 99.
