Piecās dienās gūtie iespaidi Polijā pārsteidz un mudina atgriezties
Izveidojot saturīgu ceļojuma maršrutu, Poliju iespējams iepazīt pavisam no citas puses, nekā ierasts, un priekšstats par to kā par caurbraucamu, neinteresantu zemi pilnībā zūd, atzīst jelgavniece Baiba Altenberga. Kopā ar radu pulciņu viņa sesto gadu ap saulgriežu laiku dodas kādā ceļojumā. Baltijas valstis jau iepazītas, un šogad tika nolemts apskatīt daļu Polijas. «Polija ir salīdzinoši sasniedzama zeme, ne tik dārga, un tur ir ko redzēt. Aprīlī kopā ar māsu sākām plānot maršrutu,» stāsta Baiba un piebilst, ka par apskates objektiem izraudzītas interesantākās Ziemeļpolijas vietas. Ceļojumā radu pulciņš devās darba dienās, lai «mazāk tautas», naktsmītņu meklēšanai tika izmantota Polijas kempingu karte. Visvairāk raižu gatavošanās procesā sagādāja vietu rezervēšana. Aptuveni 50 procenti kempingu pat neuzskata par vajadzīgu atbildēt uz e-pasta vēstuli, citi atbild tikai poļu valodā. Baiba secinājusi, ka Polijā ar naktsmājām nav problēmu nelielām ģimenēm, bet 19 cilvēku grupai gan nav bijis viegli. Rezervējot mājiņas, pagājis teju mēnesis. Drošības pēc līdzi tika ņemtas arī teltis. Kartupeļi, dārzeņi, makaroni, konservi un cita pārtika lieti noderēja vakariņu un brokastu pagatavošanai. Kauņas 9. forts – jāredz«Izbraucām agri no rīta, zinot, ka ceļš līdz galamērķim ir garš, turklāt līdzi devās arī pavisam mazi ceļotāji, tādēļ nepieciešamas vairākas pieturvietas, lai izlocītu kājas un izstaipītu kaulus,» stāstu sāk Baiba un turpina: «Tā kā vienam līdzbraucējam bija īpaša vēlme – piestāt Lietuvā un apskatīt Kauņas 9. fortu –, tā arī darījām. Jāatzīst, ka tas ir gana iespaidīgs. Cara laikā ap Kauņu celts kā nocietinājumbūve, lai aizsargātu pilsētu no iebrucējiem. Tur arī jaukti un transformēti lielgabali. Ja kāds fortā pabijis pirms vairāk nekā 15 gadiem, ir vērts aizbraukt atkal, jo tagad publiski pieejami arī pagrabi, kas izmantoti kā politieslodzīto cietums un cilvēku, pamatā ebreju, iznīcināšanas vieta. Jāpiesaka gan gida pakalpojumi (20 litu), jo bez tiem pagrabos tūristus nelaiž, taču apskate ir to vērta!Pirmdienas pievakarē ieradāmies Polijas ūdensatrakciju parkā Mikolajkos (30/15 (bērniem) zlotu par pusotru stundu). Mazākiem bērniem ieteicams līdzi ņemt peldriņķus. Vakarā apmetāmies divu stundu braucienā tālāk izvietotajā kempingā «Wagabunda», kur istaba četrām līdz sešām personām maksā ap 50 zlotu no cilvēka.Pārsteidzošais «vilku midzenis»Otrās dienas rītā devāmies uz tā dēvēto Hitlera «vilku midzeni» (8/6 zloti, gids – 25 zloti). Šī mītne Gerložas ciematā netālu no Ketržinas Polijā bija vieta, no kurienes Hitlers Otrā pasaules kara laikā komandēja Vācijas armiju. 250 hektāru platībā tur atradās ap 200 dažādas nozīmes ēku – dzīvojamās mājas, biroji, viesnīcas, kino, kazino, saunas, vadības ēkas un citas celtnes, bet pašas pirmās izbūvētas varenas un spēcīgas dzelzsbetona bumbu patvertnes – bunkuri. «Vilku midzenī» bija arī ūdensapgāde, centrālā apkure, elektrība un kanalizācijas sistēma. Bijusi pat stacija ar dzelzceļa atzariem, divi aerodromi un pat siltumnīca, kurā audzēti ziedi un dārzeņi Hitlera veģetārajiem ēdieniem. Vārds «vilks» bijusi viņa partijas iesauka. Hitlers «midzenī» ieradās 1941. gada jūnijā un ar pārtraukumiem uzturējās līdz pat 1944. gada novembrim. Spridzināšanas rezultātā no bunkura palikusi tikai viena siena, viss pārējais tika saraustīts gabalos un izmētāts pa teritoriju. Redzēt «vilku midzeni» bez gida stāstījuma nebūs interesanti. Nolēmām apskatīt arī netālo parku – Mazūriju miniatūrā (10 zlotu). Tas gan sagādāja nelielu vilšanos – mazās mājiņas nepārliecināja un nesaistīja, bet bērniem bija interesanti. Apbrīnas vērta ir skaistākā baroka celtne Polijā – Svētās Lipkas klosteris, kur atrodas brīnišķīgas ērģeles ar kustīgām Dievmātes un eņģeļu figūriņām. Neparasta ir arī Ketržinas pilsētiņa. Milzu pilisApskates vērts ir Fromborkas milzu pils komplekss, kurā slavenais Nikolajs Koperniks pavadījis savas dzīves pēdējos 30 gadus. No pils torņa zinātnieks veicis debesu pētījumus. Polija, ja nobrauc no bezgala garlaicīgā un reklāmām piesātinātā lielceļa, ir ļoti skaista, sakopta zeme ar milzīgām koku alejām, ezeriem. Nakti pārlaidām Fromborkas kempingā, kur piecu cilvēku mājiņas cena ir 30 zlotu no cilvēka. Interesants ir Ostrodas – Elblagas kanālu savienojums. Tā ir vieta, kur kuģi «brauc pa sauszemi». Iespējams arī brauciens pa kanālu un pārcelšanos izbaudīt uz savas ādas, bet tas aizņem teju pusi dienas un mūsu plānos neietilpa. Tādēļ kuģu pārcelšanu ar speciālas platformas un sliežu palīdzību no viena kanāla uz otru redzējām «no malas». Pēcpusdienā devāmies ekskursijā uz Malborkas pili – lielāko sarkano ķieģeļu būvi Eiropā. Tās būvniecības darbi sākās 1275. gadā un turpinājās gandrīz divus gadsimtus. Pa pili visi staigā ar audioaustiņām, kurās skan gida stāstījums (audiogida maksa – 8 zloti/cilv., grupas biļete pilī – 29/19 zloti/cilv.). Pilī apskatāmas arī interesantas ekspozīcijas, piemēram, seno ieroču un bruņu izstāde, dzintaru ekspozīcija un citas. Vakarā līgošanu latviskā garā aizvadījām jaukajā Gdaņskas kempingā pie jūras, kur mūs apciemoja mežacūkas ar visiem mazuļiem. Māja kājām gaisāMāja uz jumta – tā ir jāredz un jāizbauda (10 zlotu). Nezinu, pēc kādiem fizikas likumiem tā celta, bet, ieejot ēkā, sajūtas ir pārsteidzošas – viss kājām gaisā, un pamatīgi reibst galva, pēkšņi tu kļūsti nekontrolējams, it kā pārmēru «iešāvis sīvo». Bērniem šis pasākums nepatika, un viņi ātri vien izspruka ārā, bet pieaugušajiem – varen jautrs piedzīvojums. Māja ietverta brīvdabas muzeja kontekstā, un tur ir vēl citas interesantas lietas, ko apskatīt.Hēlas strēles – aptuveni 35 kilometrus garas pussalas, kas ieiet jūrā, atdalot Baltijas jūru no Gdaņskas līča, – apmeklējumu aizstājām ar jūras akvāriju Gdiņā. Lieluma ziņā tas gan nevar sacensties ar citiem pasaules akvārijiem, bet ir gana interesants un bērniem ļoti patika. Nevarējām pabraukt garām poļu kūrortpilsētiņai Sopotai pie Gdaņskas līča. Vienā pusē tai atrodas jūra, bet otrā – mežaini pakalni. Plānos ietilpa arī Gdaņskas apskate, bet šoreiz pietrūka laika. Vakarā kempings pie upes – Elblagā, kur atpūtniekiem ir iespēja arī pamakšķerēt, ja vien pārlieku neuzmācas nogurums. «Mežoņi» iepriekš jābrīdinaSecinot, ka Polija ir pietiekami skaista un interesanta zeme, lai tajā atgrieztos un turpinātu izzināt arī nākamgad, devāmies uz māju pusi. Pa ceļam vēl apmeklējām izdaudzināto Galindu apmetni, kas slavena ar saviem iemītniekiem – «mežoņiem». Diemžēl mūs tur neviens negaidīja, jo nebijām pieteikuši vizīti. Taču, iepriekš piesakoties, programmā iekļauts gan ceļojums akmens laikmetā ar viesošanos «mežoņu» apmetnē, gan iespēja izbaudīt viņu uzbrukumu ar dejām, folkloras programmu, kā arī izbraukt pa ezeru ar galindu laivām, pasūtīt īpašas vakariņas (maziem bērniem gan šādu «eksotiku» neiesaka baudīt). Mājās atgriezāmies dziļā naktī – noguruši, bet gandarīti par iespaidiem. Poļu zeme redzēta, pani satikti un nacionālie ēdieni – fļaki un žureki – nogaršoti.» *Žureks – poļu nacionālais ēdiens – ļoti sātīga zupa ar rudzu miltiem, mājas desu, olu un bagātīgu dažādu garšvielu piedevu Fļaki – poļu nacionālais diens – govs kuņģa zupa Uzziņai 1 zl = Ls 0,17 – 0,18 Izmaksas ģimenei ar trim bērniem – aptuveni Ls 400 (ierēķinot degvielu) Nobrauktais ceļš – 2300 km Kempingu rezervācija: – www.wagabunda–mikolajki.pl, – www.campingfrombork.pl,– www.kemping–gdansk.pl,– www.camping61.com.pl
