Kopš dižķibele kārnās pa mūsu dzīves telpu, modē nākusi norobežošanās no jebkuras sliktas un nepatīkamas informācijas – neskatīties televīziju, nelasīt presi. Ierausties alas visdziļākajā stūrī un aizšaut slēģus, bet garastāvokļa uzlabošanai vietu izrotāt ar krāsainiem plastmasas nieciņiem un silto zemju bildītēm, veldzējoties tukšo ilūziju vannā. Tomēr muļķīgi iedomāties, ka par strausa politiku dēvētā metode attaisnosies. Agri vai vēlu realitāte lauzīsies, kamēr ielauzīsies, kaut vai tā dēļ tai vajadzētu izsist biezākās betona durvis, un visi lozungi «es par slikto nedomāšu», «B un C varianti nav nepieciešami, jo notiks tikai mans iedomātais labais» izšķīdīs kā pēdējais sniegs asajā saulē. Tāda vienkārši ir nesaudzīgā dzīves kārtība un spēks!Varbūt tāpēc netrūkst arī to otru ielas pretējā pusē, kuri prasmīgi pieprot panikas sēšanas māku. Kā tādas švammes ūdeni viņi uzsūc katru niecīgāko melnumiņu, tentencīti un virsrakstiņu, lai no tā izdarītu savus šaušalīgos secinājumus, ka gals klāt un krusts pāri! Ir sajūta, ka šie cilvēki kustas melna mākoņa apvīti, kurā vienmēr spieto mušas. Un šī tumšā masa spēj apvīt tik nemanāmi un klusi, ka drīz vien attopies pilnīgi apsēsts, slīkdams apziņā, ka neko labu tiešām nevar gaidīt! Tāpēc emocionālās pašsaglabāšanās nolūkā te nu vajadzētu bēgt ko kājas nes, jo nav nekā ļaunāka par drosmes laupīšanu pat visbezcerīgākajā situācijā. Ne velti Vecajā derībā letālās nepatikšanās iekļuva izlūki, kuri paziņoja, ka apsolīto zemi neieņemt, jo tajā mājojot pārāk lieli milži. Šādiem ļaužiem es negribētu uzticēt savu nelaimi un bažas…Racionāli uztvert realitāti un prognozes, ka tās nenones no kājām, tiešām ir prasme, kas jāapgūst gadu laikā līdz ar spēju filtrēt un analizēt notiekošo. Jābūt ārkārtīgi naivam iedomāties, ka pasaule ir vieta, kur notiek tikai baltā strīpa, galdam nav asu stūru un kontakti vienmēr salaboti. Tie mēdz arī uzdzirksteļot un sadot pa pirkstiem, bet vai tāpēc nekad mūžā nelietot elektrību vai allaž ķert pie sirds, atrodoties kontaktu tiešā tuvumā?Tomēr vairāk par spēju saglabāt līdzsvaru mums, manuprāt, pietrūkst mākas iedvesmot kustībai un ticībai labajam, ka visbiezākā tumsa ir tieši pirms saullēkta!
