Sociālekonomiskais labums, ko Jelgavai dotu pazemes tunelis un rotācijas aplis pie dzelzceļa stacijas, būšot lielāks nekā finansiālais ieguldījums to izbūvēTiks samazināts ceļu satiksmes negadījumu risks, pilsētā būs tīrāks gaiss, ietaupīsies laiks, ko pavadām transporta līdzekļos. Augs pilsētas ekonomiskais potenciāls, un tā kļūs pievilcīgāka tūristiem. Šos un citus labumus pašvaldība sola jelgavniekiem pēc autoostas pārcelšanas pie dzelzceļa stacijas, apkārtējo ielu rekonstrukcijas, tuneļa izbūves un parka sakārtošanas. Vērienīgos attīstības plānus nav mainījis arī fakts, ka kopš to izstrādes sabiedriskā transporta lietotāju skaits sarucis uz pusi, turklāt nav arī plaša iedzīvotāju atbalsta.
Kā ziņots, pagājušonedēļ Jelgavas Domes deputāti spēra platu soli stacijas apkārtnes pārveidošanas virzienā. Domnieki atbalstīja pieteikšanos konkursā uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) satiksmes organizācijas uzlabošanai paredzēto finansējumu. Darbus plānots sākt 2012. gadā ar domu, ka divu gadu laikā stacijai piegulošā teritorija kļūs pavisam citāda.Fakts, ka jāveido vienots satiksmes terminālis pie stacijas, secināts jau pirms daudziem gadiem. Šāda iecere ietverta arī pirms gada pieņemtajā pilsētas teritoriālajā plānojumā, atgādina Domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte. Pētījumā norādīts, ka autoostas ēka sevi sen izsmēlusi, tajā nav pienācīgu uzgaidāmo telpu, tās esamība pašā centrā apgrūtina satiksmi un piesārņo gaisu, turklāt iebraucējiem būtu ērtāk, ja viņi turpat varētu pārsēsties otrā transporta līdzeklī un doties tālāk. Transportu novirzīs pa jaunu ieluPēc G.Osītes teiktā, ņemot vērā secinājumu, ka autoosta jāpārceļ, nolemts izpētīt arī transporta risinājumus piegulošajās teritorijās. To pēc uzvaras konkursā darīja firma «3C». Pētījumā secināts, ka transporta un braucēju skaits ievērojami augs, ja autoostu pārvietos, tāpēc nepieciešama būtiska apkārtējo ielu rekonstrukcija. Viens no jauninājumiem ir Sporta ielas pagarināšana līdz Pasta ielai. Kā skaidro G.Osīte, tas nepieciešams, lai tranzīta transportam nebūtu jābrauc pilsētas centra virzienā, bet tas varētu pa jauno ielas pagarinājumu doties taisni uz dzelzceļa tiltu un tālāk ārā no pilsētas. Sporta, Zirgu un Pasta ielas krustojumā projekta autori piedāvājuši rotācijas apli, tomēr vēlāk nolemts, ka aplis sarežģītu autovadītāju spēju orientēties virzienos, jo, ņemot vērā Sporta ielas turpinājuma un Zirgu ielas asu nobīdi, veidotos daudzas «saliņas», tāpēc tur būs ar luksoforiem regulēts krustojums. Taču, kā rakstījām, aplis un tunelis par labāko risinājumu atzīts pašā stacijas priekšā. Kā stāsta G.Osīte, piedāvāts arī otrs variants – saglabāt luksoforus, bet, lai gan lētāk, no satiksmes drošības un plūsmas viedokļa tas esot mazāk izdevīgi.Braucēju skaita kritums plānus nemainīsBūtiski, ka iecere būvēt apli un tuneli tapusi, rēķinoties ar augošo transporta plūsmu. 2007. gadā, kad veica pētījumu, vidēji stundā no Pasta ielas stacijas krustojumā iebraukušas 337 automašīnas, bet pēc termināļa izbūves būšot jau 813 spēkratu stundā. To, kā ekonomiskās lejupslīdes un no valsts aizbraukušo iedzīvotāju dēļ automašīnu skaits mainījies tagad, pašvaldība nav pētījusi. Zināms vien, kā mainījies pasažieru skaits, kuri ar sabiedrisko transportu dodas uz Rīgu. 2007. – 2008. gadā ar autobusiem uz galvaspilsētu brauca ap 1500 cilvēku diennaktī, tagad – ap 800. Divreiz mazāk uz Rīgu dodas arī ar vilcienu – dzelzceļa pasažieru skaits galvaspilsētas virzienā no 3000 diennaktī sarucis līdz 1500. Kritums plānus tomēr nemainīšot, jo, kā norāda G.Osīte, tik vērienīgā projektā attīstība jāvērtē ilgtermiņā. Autoostai projekta vēl navVisu rekonstrukciju plānots veikt par ERAF līdzekļiem. Ielu pārbūve, tuneļa un apļa izveide, parka labiekārtošana tikšot sākta 2012. gadā, savukārt autoostas jeb jaunā termināļa projekta termiņš pagaidām nav zināms, jo zeme iecerētajā vietā pieder Latvijas Dzelzceļam, turklāt daļa tālāk iznomāta Valsts muitas dienestam, kas tur muito kravas. Sarunas ar Satiksmes ministriju par zemes nodošanu pašvaldībai notiekot jau vairākus gadus, un pašvaldība cer, ka rezultāts būs veiksmīgs.«Par ielām mums viss ir skaidrs, bet ar termināli vēl daudz nezināmā,» atzīst G.Osīte. Pagaidām pilsētas plānā vien iezīmēta vieta, kur tas varētu atrasties, taču, cik liela un kāda būs jaunā autoosta, nav spriests. Uz jautājumu par «Daugavas» stadiona likteni G.Osīte bilst, ka skaidras atbildes nav. Pašlaik plānos tas iezīmēts kā termināļa teritorija, taču pastāvot arī iespēja, ka transporta izbraukšanu organizēs tā, lai stadions varētu palikt. Līdz ar termināli paredzēts celt arī daudzstāvu stāvvietu ap 1000 automašīnām. Tā kā vajadzība pēc iespējas tuvāk novietot auto ir liela, patlaban pilsēta cenšas vienoties ar Latvijas Dzelzceļu par nelielas teritorijas nomu, lai pavisam drīz ierīkotu ap 60 stāvvietu. Tas varētu notikt jau tuvākajā laikā.Bez iedzīvotāju atbalstaSaistībā ar apjomīgo projektu iedzīvotājiem viedoklis prasīts divkārt. «Atsaucība bija minimāla – kā visam, kas neskar daudzstāvu apbūvi,» saka G.Osīte. Futbola komandas iesniegtais protests pret stadiona likvidēšanu bijis vienīgais saņemtais viedoklis teritoriālā plānojuma sabiedriskajā apspriešanā. Iedzīvotāju domas par autoostas pārcelšanu uzklausītas arī «Pilsētsaimniecības» pasūtītajā sabiedriskā transporta plūsmu pētījumā 2007. gadā. Pret to iebilduši ap 60 procentu aptaujāto. Galvenie iemesli – tālu no centra, pie stacijas autoostai nav vietas, pierasts pie tagadējās vietas, pārcelšana var sadārdzināt braukšanas maksu. Satiksmes uzlabošana pie stacijas Projekta izmaksas: 4,7 miljoni latuFinansējums: 85% ERAF, 15% Jelgavas pašvaldībaEkspluatācijas izmaksas: 21 800 latu gadā, 270 000 latu 10 gadosRealizācijas laiks: 2012. – 2014. gads
