Lai gan kopumā zemnieki slavē jauno kārtību, kas ļauj dīzeļdegvielu uzpildes stacijā iegādāties uzreiz bez nodokļa, pāris nedēļu pēc tās stāšanās spēkā valdībai jāsteidz labot atklātās nepilnības. Daļa zemnieku nav reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēji, daudzi lauksaimnieki vēlas atgūt nodokli, jo pārmaiņu laikā degvielu pirkuši par pilnu cenu, bet vairums čīkst, ka ar valsts piešķirto degvielas limitu lauku apstrādei nepietiek.
Izmaiņu idejas iniciatore biedrība «Zemnieku saeima» (ZSA) uzsver, ka iespēja iegādāties degvielu bez akcīzes nodokļa pierāda administratīvā sloga samazināšanas pozitīvo ietekmi uz lauksaimniecības attīstību un ēnu ekonomikas mazināšanu Latvijā.Mazināta birokrātijaLai veicinātu zemnieku aktivitāti un plašāku lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu un mazinātu administratīvo slogu īpaši nelielajām saimniecībām, ZSA, strādājot kopā ar degvielas tirgotājiem, VID un Finanšu ministriju, panāca vienošanos ar valdību par atvieglotas dīzeļdegvielas iegādes sistēmu. Par akcīzes nodokļa administrēšanas atvieglošanu lauksaimnieki runāja jau daudzus gadus, beidzot ir ieviesta efektīva sistēma, vērtē ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. «Sākumā Valsts kase un Finanšu ministrija teica, ka to ieviest nav iespējams,» saka J.Lazdiņš. Lauku atbalsta dienesta (LAD) apkopotā informācija liecina, ka iesniegumu skaits sasniedzis vairāk nekā 18 tūkstošus, kopā piesakot 1,15 miljonus hektāru lielu platību. Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārstāve Mairita Stepiņa teic, ka Zemgalē (bijušais Bauskas, Dobeles un Jelgavas rajons) saņemts 1890 iesniegumu. Pērn, kad spēkā bija VID administrētā akcīzes nodokļa atmaksas sistēma, tika pieteikts mazāk nekā miljons hektāru. Pēc LAD datiem var secināt, ka apstrādāto hektāru apjoms kopš 2008. gada audzis par gandrīz 40 procentiem. J.Lazdiņš jauno kārtību sauc par vienas pieturas aģentūru, jo bezakcīzes degvielas apjomam zemnieki tagad varēs pieteikties, iesniedzot dokumentus platībmaksājumu saņemšanai. Tirgo lielākā daļaPēc LAD interneta lappusē pieejamās datu bāzes redzams, ka atsevišķus sūkņus bezakcīzes degvielas pārdošanai ierīkojuši teju visi tirgotāji. M.Stepiņa no LAD pārvaldes teic, ka problēmas tikt pie degvielas pirmajiem zemniekiem nav bijušas. Daļa lauksaimnieku, ieraugot reklāmas pie uzpildes stacijām, gan tikai nupat attapušies, ka bezakcīzes degvielas iegādei bija jāpiesakās līdz 5. jūlijam. Ja šis termiņš nokavēts, līdz pat nākamā gada 30. jūnijam tā būs jāpērk par pilnu cenu. Nodokļa veidotais sadārdzinājums atkarībā no tirgotāja cenu politikas veido ap 20 – 23 santīmus uz katru litru. Taču valdība sola līdz 31. augustam pagarināt pieteikšanos akcīzes nodokļa atmaksai LAD, ja degviela pirkta pēc 1. jūlija, kad vecā kārtība bija beigusies, bet jaunā vēl nebija sākta. Sistēmas maiņa radīja situāciju, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nebija iespējams iegādāties dīzeļdegvielu bez akcīzes nodokļa jūlija pirmajā pusē. Lauksaimnieki līdz ceturtdienai, 5. augustam, vēl var arī reģistrēties VID kā nodokļu maksātāji, lai saņemtu limitu dīzeļdegvielas iegādei bez akcīzes nodokļa. Daļa zemnieku tikai nupat atskārtuši, ka saskaņā ar VID informāciju viņi nav saimnieciskās darbības veicēji, līdz ar to degviela bez akcīzes viņiem liegta. Degvielas esot par mazGada sākumā lauksaimnieki rēķinājušies ar 100 litriem bezakcīzes degvielas, bet tagad šis apjoms sarucis par 30 procentiem. Pēc ZSA priekšsēdētāja teiktā, īpaši būtiski tas ir piena sektora saimniecībām, kurām nepieciešamais minimālais degvielas daudzums ir 200 litru uz hektāru, un kartupeļu audzētājiem (ap 130 litru). Turklāt šogad laika apstākļi nelutina arī graudkopjus – pēdējo dienu spēcīgās lietusgāzes apgrūtina kulšanas darbus, un tas veicina degvielas patēriņa pieaugumu. Pielijušo zemi būs arī grūtāk apstrādāt, tas jādara vairākkārt, tādēļ degvielu vajadzēs vairāk. ZSA aicinās valdību pārskatīt noteikto platību apjomu un nodrošināt iespēju iegādāties plānotos 100 litrus bezakcīzes degvielas.Savukārt «Ziņās» saņemta informācija, ka jaunā kārtība ļauj priecāties zemnieku paziņām un radiem, jo lauksaimniekiem tik daudz degvielas nemaz neesot nepieciešams, tādēļ viņi var to piegādāt arī citiem. «Ja tās ir ekstensīvās [minerālmēslus un pesticīdus izmanto mazāk – red.] vai bioloģiskās saimniecības, tur varbūt degvielu vajag mazāk, taču intensīvajām saimniecībām nekas pāri nepaliek,» bažas noraida J.Lazdiņš. Viņš salīdzina, ka Igaunijā bezakcīzes degvielu zemniekiem ļauj iegādāties jebkādā apjomā, savukārt Lietuvā kārtība ir diferencēta atkarībā no nozares, kurā strādā. Piemēram, lopkopji varot pirkt pat 250 litru gadā bez nodokļa.
