Parasti rosīgajā Jelgavas Sv.Annas katedrāles koncertdzīvē vasaras viducim raksturīgo pieklusumu 30. jūlija pievakarē pārtrauca savdabīgs čella un ērģeļu duets «Duo francesko». No Nīderlandes – rakstīts koncerta afišā, tomēr Latvijā dzimušās un Jelgavā skolotās Aleksandra Kaspera un Līga Vilmane, kā izrādījās, par holandietēm nav kļuvušas un pavalstniecību vismaz tuvākajā laikā mainīt negrasās, bet uz zemi Eiropas rietumos abas devušās mūzikas studiju mudinātas.«Abas mācījāmies mūzikas koledžā (tagadējā Mūzikas vidusskola – red.) Jelgavā,» pēc koncerta atmiņās un iespaidos ar «Ziņām» dalījās ērģelniece L.Vilmane. «Kopā nebijām spēlējušas, arī Latvijas Mūzikas akadēmijā mūsu ceļi īsti nekrustojās. Tad es aizbraucu uz Nīderlandi apmaiņas programmā, Saša (čelliste Aleksandra Kaspera – red.) turp devās gadu vēlāk. Tur ir tik maz latviešu, ka viņi vienkārši turas kopā. Tā arī sākām kopīgi muzicēt,» atceras Līga. «Pirmais variants gan bija trio – vēl flauta no Pēterburgas –, bet nu jau kādu gadu aktīvi spēlējam tieši duetā ar Sašu.»– Programmā dzirdējām gan senlaiku, gan mūsdienu mūziku, arī latviešu autorus – Rihardu Dubru un Pēteri Vasku.Mums svarīgi atrast dažādus savienojumus gan ar mūsdienu mūziku, gan baroku. Sašai Amsterdamas Nacionālais mūzikas fonds piešķīris ļoti lepnu baroka laiku čellu (Džeikoba Veisa 1745. gadā Zalcburgā darināts instruments – red.). Šīsdienas koncertā gan skanēja modernāks instruments. Daudzas lietas saplūst, un mums mūzikā patīk eksperimenti.– Arī no senākas mūzikas šīsdienas programmā neskanēja, piemēram, tradicionālais Bahs.Ir tik daudz interesantu lietu, kuras gribas parādīt cilvēkiem – ne vien Baha Tokātu un fūgu vai Elgāra un Rahmaņinova čella koncertus. Mums pašām interesantāk likt kopā dažādas kombinācijas.– Vai atbraucāt speciāli uz kādu koncerttūri Latvijā?Nē, gribējām saviem mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem tieši Jelgavā parādīt, ko mēs darām Nīderlandē. Tur spēlējam daudz, un reizēm liekas, ka nav godīgi muzicēt tikai citiem, gribas kaut ko uzdāvināt arī savējiem. – Un kā šķiet, vai izdevās?Domāju, jā. Visi palika smaidīgi un priecīgi, tas jau pats galvenais. Gribējās svētkus sev un ģimenei. Bet tūre pa Latviju varētu būt kādreiz nākotnē. Ļoti jau gribētos. Mēs esam atvērtas visādiem piedāvājumiem. Pašreiz vēl esam aizņemtas ar mācībām, arī tās piesaista Nīderlandei.– Kā būs, kad mācības beigsies?To neviens vēl nezina. Kamēr spēlējam, ceru, mums došanās uz Īriju peļņas darbos nedraud. Spēlēsim, un kur mūsu muzicēšana būs vajadzīga, tur arī būsim.
