Kā pasargāt sevi un mājokli no zibens spēriena?
Andrejs Sālzirnis, fizikas skolotājsZibens sprādzienā enerģijas spriegums ir ārkārtīgi liels – ja kāds to būtu iemācījies uztvert un savākt, mums pat elektrostacijas nevajadzētu.Fizikas pamatlieta ir tāda, ka visi lādiņi ikdienā sakrājas uz smailākajām malām. No tā tad arī izdarāms secinājums, ka negaisa laikā zibens skar tieši augstākos, asākos punktus. Tāpēc arī visām baznīcām ir zibensnovedēji. Ilgākā laikā lādiņi sastājas jumta smailē, ja virs baznīcas izveidojas mākonis, skaidrs, ka zibens ķers šīs ēkas jumtu. No šīs likumsakarības izriet arī ieteikums negaisa laikā cilvēkam atrasties iespējami tuvāk zemei. Ja plašos ūdeņos peldētāja galva ir virs ūdens, tad skaidrs, ka tas ir augstākais punkts un tiešs izlādes mērķis. Atrodoties uz lauka, kur nav koku, labāk gulties ar seju dubļos, nevis lepni stāvēt kājās, jo tā sevi drīzāk izdosies pasargāt. Aivars Baumeistars, elektroietaišu izbūves speciālistsPar negaisu un zibeni jāsatraucas, ja māja atrodas klajā laukā, kur apkārt nav neviena liela koka. Kad atmosfērā sakrājusies elektriskā strāva pēkšņi izlādējas, tā parasti ķer augstāko punktu. Tādēļ var teikt, ka mājas, kuru tuvumā atrodas lieli koki, ir mazāk apdraudētas par līdzenā vietā uzceltajām. No seniem laikiem ierasts, ka zibeņošanas laikā mājā visas elektroietaises atslēdz no strāvas. Tas ir ļoti pareizi – ja zibens iespers ēkā, spēcīgais spriegums nesabojās šīs ierīces, jo paliek tīklā. Tomēr vislabākais nodrošinājums ir gana komplekss un dārgs. Zibensnovedējs viens pats neko daudz nelīdzēs, tāpēc komplektā ar to jāgādā arī par zemējumu (ar zibensnovedēju savienoti elektrodi, kas iedzīti zemē). Turklāt labi ir mājas elektrosadalē ierīkot arī tā saukto pārsprieguma novadītāju, kas pasargās elektroietaises no pārlieka strāvas trieciena. Tāds komplekss risinājums maksā ap pusotru, diviem tūkstošiem latu, un pašlaik to visbiežāk gādā ražotāji, kas strādā ar dārgām iekārtām. Piemēram, nesen Zemgalē bija gadījums, kad zibens iespēra lopu fermā. Tajā darbība bija pilnībā datorizēta, visas ierīces aizgāja postā, zaudējumi bija ievērojami. Artūrs Hroļenko, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas daļas komandierisJāatgādina daudziem labi zināmie pamatprincipi – negaisā nestāvēt zem koka un ierīkot mājā zibensnovedēju. Normatīvi paredz, ka apdzīvotās vietās teritorijās 200 metru rādiusā vismaz vienai ēkai jābūt aprīkotai ar zibensnovedēju. Tiek uzskatīts, ka tad šīs apkaimes nami no zibens ir pasargāti. Šīs prasības izpilde ir būvvalžu pārziņā, jo tās apstiprina dokumentus, kas saistīti ar teritorijas apbūvi. Savukārt mūsu uzdevums ir regulāri pārbaudīt publiski pieejamo būvju drošību. Sprādzienbīstamās un ugunsnedrošās ēkās (piemēram, degvielas uzpildes stacijās un kokapstrādes uzņēmumos) zibensnovedējiem jābūt obligāti, tur šo normu ievērošanu pārbaudām katru gadu. Savukārt skolās un citās iestādēs līdzīgas pārbaudes notiek reizi sešos gados. Lai pasargātu sevi un māju no lodveida zibens, negaisa laikā jāaizver logi.Jāpiebilst, ka Jelgavā un tuvējos novados šogad vēl neviena ēka no zibens spēriena nav cietusi. Vairākkārt esam devušies dzēst elektrības stabus, kas atrodas klajā laukā un tādēļ saņēmuši zibeni. Taču uzmanīties vajadzētu, jo pavisam nesen Latvijā vienas dienas laikā zibens dēļ izcēlās astoņi ugunsgrēki.
