Ekonomikas ministrijas (EM) speciālisti ir sagatavojuši kārtējo Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā vērtēts valsts ekonomiskais stāvoklis un reformu gaita, kā arī sniegtas rekomendācijas valsts ekonomiskās politikas pilnveidošanai.
Ziņojuma ievadā ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība/JL) atzīst, ka pasaules finanšu krīze smagi ietekmēja Latvijas tautsaimniecību un ekonomikas reālajam sektoram viskritiskākais bija 2009.gada 1. un 2.ceturksnis. Savukārt pēdējie statistiskie dati apliecina, ka ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta. 2010.gada 1.ceturkšņa IKP novērtējums uzrāda jau nelielu pieaugumu (par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem).Patlaban droši var apgalvot, ka valstī ir notikušas nozīmīgas makroekonomiskās korekcijas, kā rezultātā ir beidzis pastāvēt ekonomiskais modelis, kurā, pateicoties ārējā kapitāla pieplūdumam, strauji palielinājās iekšējais pieprasījums, kas bija galvenais ekonomiskās izaugsmes virzītājs. Pašlaik notiek pāreja uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli, kurā galvenais dzinējspēks būs eksports. Jau tagad ir redzamas pirmās pazīmes, ka nozarēs, kurās ir eksporta iespējas, situācija sāk reāli uzlaboties un šā gada pirmajā pusgadā preču eksports ir par aptuveni 22% lielāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada, teikts EM Sabiedrisko attiecību nodaļas paziņojumā.Ekonomikas ministrs arī uzsver, ka galvenais ekonomiskās attīstības uzdevums patlaban ir saglabāt vērojamās pozitīvās tendences un veidot apstākļus, kas palielinātu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju atvērtos preču un pakalpojumu tirgos, kā arī radīt priekšnoteikumus zināšanu ietilpīgu produktu ražošanai, kas nodrošinās lielākus ienākumus nākotnē. Vienlaikus valsts atbalstam, ierobežotos budžeta apstākļos, ir jābūt mērķtiecīgam un selektīvam.Lai arī ir novērojama iekšējā pieprasījuma stabilizācija, joprojām ir vērojama saspringta situācija darba tirgū, bet arī šeit ir saskatāmas pozitīvas tendences – no šā gada marta līdz jūnija beigām reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājies par 17,4 tūkst. Jau tagad, īpaši uz eksportu orientētās nozarēs, palielinās pieprasījums pēc atbilstoši kvalificēta darbaspēka.Ziņojumā norādīts, ka Ekonomikas ministrijas galvenās prioritātes ekonomiskās politikas jomā 2010.gadā ir ekonomikas sildīšana un pārstrukturizēšana, atbalsts eksporta aktivitātēm, mikrouzņēmumu attīstīšanai un enerģētiskās neatkarības veicināšanai. 2009.gadā un līdz 2010.gada beigām EM valsts atbalsta instrumentu veidā būs nodrošinājusi 350 miljonu latu, bet kopā ar piesaistītajām privātajām investīcijām 670 miljonu latu ieplūšanu Latvijas ekonomikā.ES struktūrfondu finansējums tiek piešķirts tādām aktivitātēm, kā jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde un ieviešana, biznesa inkubatoru izveidei un tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu atbalstam, kas veicinās zināšanu ietilpīgas ekonomikas attīstību un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu, inovatīvu uzņēmumu veidošanos. Arī turpmāk prioritāri tiks atbalstīta uzņēmējdarbība ar augstu pievienoto vērtību, kā arī sekmēta zinātnieku un komersantu sadarbība.Ziņojumā uzsvērts, ka ir nepieciešams arī vairāk uzmanības pievērst finansējuma piešķiršanai uzņēmējdarbības attīstībai agrīnajā stadijā, īstenojot atbalsta pasākumus pirmssēklas un sēklas kapitāla pieejamībai, sniedzot aizdevumus šiem uzņēmumiem ar atvieglotiem nosacījumiem, kā arī nodrošinot finanšu pieejamību riska kapitāla veidā.Būtiski, ka ir mainītas prioritātes valsts atbalsta finansējuma saņemšanai, to novirzot uz apstrādājošo rūpniecību un eksportu. Šogad no ES fondiem pieejamo līdzfinansējumu paredzēts palielināt vēl par 100 miljoniem latu.Pastāvīgi tiek uzlabota Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību struktūra un darbs un šogad ir paredzēts atvērt pārstāvniecības Somijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā.Ziņojumā arī norādīts, ka investīciju projektu veiksmīgai īstenošanai un uzņēmējdarbības sekmēšanai ir nepieciešams veicināt vienotu un saskaņotu ministriju, pašvaldību, infrastruktūras uzņēmumu un valsts iestāžu rīcību, it īpaši, stratēģiski nozīmīgu vietējo un ārvalstu investīciju projektu realizēšanā.Šogad ir paredzēts turpināt mikrouzņēmumu koncepcijas ieviešanu un atbalsta sniegšanu mikrouzņēmumiem.2010.gadā jāturpina arī veicināt energoefektivitātes pasākumu īstenošana, kā arī jāturpina attīstīt elektroenerģijas tirgus darbību, nodalot elektroenerģijas pārvadē īpašumtiesības un jāveicina vietējās atjaunojamās enerģijas ražošana, izmantošana un eksports.EM speciālisti Ziņojumā uzsver, ka konsekventi īstenota struktūrpolitika sekmēs Latvijas ekonomikas atdzimšanu, kas būs pamats iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai. Latvijas sekmīgu attīstību un ekonomisko izaugsmi noteiks ne tikai valsts institūciju darbs, bet arī ikviena cilvēka personīgā iniciatīva jebkurā Latvijas vietā sabiedrības savstarpējās sapratnes un dialoga apstākļos.Ekonomikas ministrijas sagatavotais Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību pieejams ministrijas interneta mājaslapā.Ziņojumā Jūs atradīsiet informāciju par galvenajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, tautsaimniecības nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, valdības ekonomisko politiku izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, ārējās tirdzniecības politiku, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanu, inovācijas un uzņēmējdarbības politiku un citām ekonomiskajām reformām. Ziņojuma nobeigumā autori dod rekomendācijas valsts ekonomiskās politikas pilnveidošanai, informē ministrijas pārstāvji.Ne visus Ziņojumā aplūkotos jautājumus ir vērtējis Ministru kabinets, tāpēc daudzi spriedumi par valsts ekonomisko attīstību un priekšlikumi par turpmāko rīcību atspoguļo tikai Ekonomikas ministrijas speciālistu viedokli.Ceram, ka Ziņojums noderēs ekonomistiem, uzņēmējiem, visiem, kurus interesē Latvijas tautsaimniecības attīstības problēmas, un rosinās valsts institūciju, dažādu organizāciju un interešu grupu pārstāvju un citu interesentu domu apmaiņu, pauž EM speciālisti.
