Kāpņu telpu vai jumtu? Kāpņu telpu vai jumtu? Kopš mājas vecākā informējusi, ka mūsu namam iekrājušies daži tūkstoši līdzekļu, kaimiņu diskusijās divi remonta mērķi izvirzījušies priekšplānā. Kad stikla ķieģeļiem aizmūrēto trepjutelpu tveice karstumā pārvērtusi bezgaisa šķēršļu joslā, lēmums sliecas par labu koridoram ar plaši atveramiem logiem, bet pēdējā laika lietusgāzes izvēli atkal pavirzījušas uz jumta pusi. Taču vakar auksta duša uzlija pavisam no citurienes.Proti, plašsaziņas līdzekļos izplatījusies informācija, ka Saeima jau pēc nedēļas varētu skatīt izmaiņas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas uzkrājumu līdzekļus ļautu novirzīt komunālo parādu segšanai. «Mēs gribam atļaut izmantot mājas uzkrājumu fondu parādu par siltumu samaksai,» portālā delfi.lv citēts Saeimas apakškomisijas vadītājs Jānis Lagzdiņš.Pirmajā brīdī šādai idejai pat grūti noticēt. Skaidrs, ka simts dzīvokļu mājā krīzes un bezdarba laikā atradīsies arī maksājumu parādnieki, bet kur tad paliek godprātīgā privātīpašnieka tiesības? Kur juridiskās attiecības ar sava īpašuma apsaimniekotāju, ja pēkšņi kāds var «likumīgi» pateikt, kā viņam ar manu naudu rīkoties?«Katram dzīvokļa īpašniekam ar pārvaldītāju ir noslēgts savs līgums, tādēļ konkrētās saistības nedrīkst attiecināt uz pārējiem dzīvokļiem,» saistībā ar Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes aplami veidotu bilanci Dambja ielas 4. mājā «Ziņām» pirms dažiem mēnešiem, atsaucoties uz Civillikumu, skaidroja Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders. Solidāru atbildību par mājas parādiem nenosaka arī likums «Par dzīvokļa īpašumu». Bet še tev, – kādam tomēr ienāk prātā variants, kā maksātājiem piespiest norēķināties arī «par to puisi», bet apsaimniekotāji tā vietā, lai pieliktu lielākas pūles un bargākas sankcijas maksājumu iekasēšanā, varētu gluži likumīgi paziņot – paši vainīgi!
