Tajos gadījumos, kad augstas valsts amatpersonas savām privātajām vajadzībām izmanto valsts mantu, jau sen nekādu neskaidrību (vismaz šajā valstī) nav.
Serviss
Tajos gadījumos, kad augstas valsts amatpersonas savām privātajām vajadzībām izmanto valsts mantu, jau sen nekādu neskaidrību (vismaz šajā valstī) nav. Ir skaidrs, ka likums to aizliedz, un tikpat skaidrs, ka šo likumu varas elite attiecina uz tautu, bet ne jau sevi.
Tādēļ arī šajā nedēļā «uzpeldējušajā» faktā par valsts galvenā kontroliera Černaja došanos medībās ar valsts automašīnu nekā pārsteidzoša nav. Pārsteidzošs varētu būt vienīgi cinisms, ar kādu galvenais kontrolieris pamato savu nelikumīgo rīcību. Lai no šādiem, Černajaprāt, «pārpratumiem» izvairītos, valsts ierēdņi un amatpersonas, «jāsaliek pa rangiem» un atkarībā no ranga katram «jāplāno piemērots serviss». Nav skaidrs tikai, kas izstrādās rangu sistēmu valstī (visiem – viens likums, katram rangam – savādāka piemērošana) un kā tiks plānots serviss.
Turklāt kas tiek domāts ar vārdu «serviss». Vai arī intīmpakalpojumi un intīmu priekšmetu iegāde?
Nosaukums
Kā izriet no zemkopības ministra Pētera Salkazānova šīsnedēļas izteikumiem, viens no galvenajiem jautājumiem, ar ko nodarbosies Zemkopības ministrija, būs lauksaimnieciskās ražošanas pārstrukturizēšana, kas galvenokārt izpaudīsies lauksaimniecībā nodarbināto skaita samazināšanā. Respektīvi, ministrijas uzdevums būs atbrīvot no Eiropas izpratnē «nevajadzīgām pūlēm» 120 000 līdz 140 000 cilvēku. Neskaidrs šajā sakarībā ir viens: kādēļ ministrijai būtu jāpatur tik rudimentārs un vecmodīgs nosaukums? Daudz loģiskāk Zemkopības ministriju būtu pārdēvēt par Bezdarbnieku skaita palielināšanas vai Zemnieku padzīšanas ministriju.
Motīvi
Visai neizskaidrojams ir ārlietu ministra Birkava lēmums savā vietā uz laiku iesēdināt ekonomikas ministru Šleseru. Par to, ka Šlesers ir korifejs ekonomikā, šķiet, nevienam vairs nekādu šaubu nav. To, ka ekonomikas ministrs ir īpaši erudīts un reflektējošs indivīds, pierādīja viņa intervija žurnālam «Rīgas laiks». Bet Šlesers kā uzlecoša zvaigzne ārpolitikas ringā ir savā ziņā pārsteigums pat pie līdzīgiem «pārsteigumiem» pieradinātajai sabiedrībai. Un tomēr – kādi motīvi vadīja Birkavu, pieņemot šādu lēmumu?
Fakts
«Latvijas faktu» februārī veiktajā un šonedēļ publiskotajā aptaujā sniegtais iedzīvotāju vērtējums savai valdībai uzlūkojams kā neizskaidrojams fakts: visi valdības locekļi vērtēti visumā pozitīvi, vienīgais, kas saņēmis negatīvu vērtējumu, ir… ekonomikas ministrs Šlesers. Kādēļ tik jauks un gudrs cilvēks kritis pūļa nežēlastībā? Patiešām neizskaidrojami!
Izteikums
Visai neskaidru izteikumu presei šonedēļ pauda ekonomikas ministrs. Trešdien Šlesers aicināja valdības frakcijas divu nedēļu laikā izvērtēt Privatizācijas aģentūras un tās ģenerāldirektora Jāņa Nagļa darbību. Jāatzīmē, ka kopš Nagļa apstiprināšanas ģenerāldirektora amatā 1994. gadā, par viņa atbilstību amatam spriests vismaz piecas reizes. Šajā reizē gan ir visai neordinārs šāda ierosinājuma pamats: aicinājums ir saistīts ar Šlesera atklājumu, ka Nagļa «jautājums nemitīgi parādās presē». Nav tikai saprotams, vai tas ir labi, vai slikti.
Un vēl nesaprotamāk – ka Šleseram tas ir jaunums…
Vērtējums
Atšķirībā no iepriekšējā gada 3. marta «mītiņa», kas izvērtās par starptautisku aktualitāti, šīsnedēļas pikets kaislības izraisījis saistībā ar visai pretrunīgajiem vērtējumiem par piketa dalībnieku skaitu. Rīgas pašvaldības policija paziņojumā presei norāda, ka pasākumā piedalījušies aptuveni 300 cilvēku.
Savukārt Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments vēsta, ka piketā bijuši aptuveni 1200 cilvēku. Paši piketa organizētāji uzskata, ka pasākumā piedalījušies 1000 līdz 1500 piketētāju. Vēl cits priekšstats ir Krievijas Televīzijai, kas piketētāju skaitu lēsa dažos tūkstošos.
Kas nosaka šādas visai iespaidīgas atšķirības?
Vēriens? Vieta, no kuras tiek «skaitīts»? Varētu pieļaut, ka kādu subjekta «iekšķīgo» procesu rezultātā objekts divkāršojas. Bet šajā gadījumā runa ir par desmitkāršošanos..!
