Spīdolas ģimnāzijas absolvents Andris Rimša (23) ir ceļā uz vienu no pasaules «top» augstskolām – Hārvarda universitāti
Topošo hārvardieti satieku saulē iedegušu un vēja sajauktiem matiem. «Tas man vēl no nesen Ventspilī notikušā kaitbordistu saieta,» smej Andris, atklādams, ka vaļasprieku kāpt uz dēļa, ieķerties pūķī un ļauties jūras vējam par savu sauc aptuveni divus gadus. «Mani vilina brīvība. Turklāt šis sporta veids atbilst manai filosofijai, jo ir zaļš – balstās uz vēja enerģiju. Latvija ir ļoti piemērota kaitošanai. Mums ir brīnišķīgs klimats un vide – jūra, kāpas, priedes. Tik daudz neskarta, ko būtu vērts saglabāt,» viņš pārliecināts, piekrizdams sarunai par citu vēju, kurš nu jauno cilvēku nes uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Nodoties studijām«Esmu beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, kur ieguvu gan bakalaura, gan nupat arī maģistra grādu. Tomēr manī joprojām ir vēlēšanās mācīties. Jāatzīst, ka tas līmenis, kas patlaban ir LU, īsti neapmierina manas vajadzības. Tiecos pēc ļoti augsta līmeņa studijām vismaz gada garumā, kur varētu pilnībā nodoties tikai akadēmiskām lietām. Latvijā to īsti neļauj ne piedāvāto studiju kvalitāte, ne apstāklis, ka, līdzīgi kā daudziem citiem šejienes studentiem, arī man ir darbs. Gribas izrauties no ikdienas rūpēm un darba pienākumiem un labprātīgi doties trimdā, lai tikai studētu,» motivāciju skaidro Andris, un var vien apbrīnot viņa mērķtiecību. Par vienu no 150 Hārvarda universitātes Juridiskās skolas studentu Andris izraudzīts no pusotra tūkstoša pretendentu, kuri savus pieteikumus bija iesnieguši no visas pasaules. Tur puisis iegūs vēl vienu maģistra grādu. «Vajadzēja rakstīt divas esejas. Vienu – par profesionālo darbību, otru – par pašu. Lai iekļūtu pasaules «top» augstskolās, jābūt ne tikai izcilam studijās, bet jāparāda, ka esi spilgta personība. Jāatzīst, ka manā izaugsmē gan akadēmiskajā, gan interešu izglītības ziņā Jelgavā likti ļoti labi pamati. Vispirms Valsts, tad Spīdolas ģimnāzija, bērnu un jauniešu centrs «Junda», kur gāju uz daudziem pulciņiem,» atzīst Andris, kurš studijām ieguvis arī ASV valdības Fulbraita stipendiju. Tomēr paši pirmsākumi esot meklējami ģimenē. Vecāki viņu audzinājuši ļoti brīvi, vienmēr atbalstījuši un ielikuši vērtības – pienākuma, darba un atbildības apziņu.Politika Latvijā – netīrs processZinātāji jaunieti raksturo kā iniciatīvas bagātu un vienmēr darboties gribošu. Par to liecina arī sabiedrisko aktivitāšu saraksts, kur viņš iesaistījies. Andris bijis Jelgavas 5. Skolēnu domes priekšsēdētājs, vadījis LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldi, pārstāvējis Juridisko fakultāti starptautiskajās tiesu izspēļu sacensībās, kurās studenti no visas pasaules vai Eiropas tiekas, lai simulētu izdomātu tiesas procesu, kā arī darbojas Vēlēšanu reformas biedrībā.«Man nekad nav bijis vienaldzīgs, kas notiek Latvijas sabiedrībā un politikā. Tomēr tajā iesaistīties vēl neplānoju, kaut gan, domāju, agrāk vai vēlāk tas notiks, jo nevaru viegli noskatīties, kā mūsu valstī, piemēram, tiek pieņemti likumi. Pagaidām politikai vēl esmu par jaunu. Studējot un strādājot advokātu birojā, esmu arī sapratis, ka politiskais process Latvijā ir daudz, daudz netīrāks, nekā agrāk biju iedomājies,» atzīst Andris.Uztrauc demogrāfiskā situācijaTomēr atskārsme par šejienes politikas virzītājspēku patieso dabu nav mazinājusi Andra ideālus redzēt Latviju kā augsti attīstītu valsti, kurā, pateicoties pasaules klimata izmaiņām un iedzīvotāju skaita pieaugumam, varētu būt vieni no labākajiem dzīves apstākļiem. Viņš arī pārliecināts, ka ikvienam jākļūst pilsoniski aktīvam, lai to paveiktu. «Cilvēkiem būtu jāformējas grupās, jākļūst aktīviem, nopietni vērtējot politiķu lēmumus un prasot no viņiem atbildību. Citādi – «kamēr suns guļ, apzog viņa māju»,» pauž Anadris Rimša, atklājot, viņaprāt, arī trīs lielākās mūsu valsts problēmas. «Pirmkārt, tā ir demogrāfiskā situācija, kas kļuvusi jau par nacionālās drošības jautājumu. Drīz notiks tautas skaitīšana – bail, kādi skaitļi atklāsies. Uzskatu, ka radīt vairāk nekā vienu pēcnācēju ir pienākums pret pārējām paaudzēm un tautu. Vēl mums ir problēma ar cilvēku pasivitāti, kā arī izglītības politiku, kas ir vienkārši dramatiska. Ne tikai finansējums samazināts uz pusi, bet valsts piešķir budžeta vietas, neprasot nekādu atdevi. Nepastāv noteikums, ka šiem studentiem būtu jāpaliek Latvijā un zināmu laiku jāstrādā kādā valsts iestādē,» uzskata Andris. Latvijas nākotni, lai arī pats jurists būdams, viņš saskata inženierzinātnēs: «Tām mūsu valstī būtu jābūt absolūti prioritārām.»Spējam konkurēt ar gudrību un vidiTomēr ne tikai jurisprudence, akadēmiskās zināšanas, pilsoniskā aktivitāte un kaitbords aizņem jaunā cilvēka prātu. Andris mīl ceļot. «Manas personības izaugsmē ceļošanai ir ārkārtīgi liela nozīme. Tā paplašina redzesloku, kā arī ļauj ieraudzīt, kāda mūsu valsts izskatās uz pasaules fona,» atzīst Andris Rimša, kurš, meklējot finansiāli izdevīgākos variantus, pabijis gan Eiropā, gan ASV, gan Āfrikā, gan Ķīnā. «Pārliecinājos – lai arī Ķīna, protams, būs pasaules lielvara, dzīves kvalitāte vidējam latvietim ir augstāka nekā viņu turīgākajiem ļaudīm. Kāda jēga, ka esi miljonārs, bet dzīvo vidē, kurā smoga dēļ grūti paelpot, daudz kur saindēts ūdens un arī ļoti grūti atpūsties, pabūt vienatnē, jo tur ir neiedomājams cilvēku skaits. Šīs valstis nav iespējams pārspēt ekonomiski, vien ar savu gudrību un vidi,» uzskata topošais hārvardietis ar sapņiem un patriotisma apziņu dvēselē.
