Vakar Saeima galīgajā lasījumā pieņēma daudz apspriestos grozījumus Farmācijas likumā, iekļaujot tajā kompromisu attiecībā uz aptieku īpašniekiem. Aptieka drīkstēs strādāt tad, ja farmaceitam piederēs vismaz puse tās kapitāldaļu vai arī no tās valdes locekļiem vismaz puse būs farmaceiti.
Pretēji iepriekš paredzētajam likumā atstāts izņēmums attiecībā uz lauku aptiekām. Lauku reģionos, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz četrus tūkstošus un piecu kilometru rādiusā nav aptiekas vai tās filiāles, aptiekas drīkstēs vadīt arī farmaceita asistents. «Ziņas» jau rakstīja, ka Jelgavas novadā ir vismaz divas aptiekas, kurām plānoto likuma grozījumu dēļ draudēja likvidēšana. Gan Kalnciema, gan Elejas aptiekās ne īpašnieku, ne darbinieku vidū nav farmaceitu ar augstāko izglītību. Kā ziņots, 2001. gadā, pieņemot nozares likumu, tajā tika noteikts, ka, sākot ar 2011. gadu, aptieku īpašnieki drīkstēs būt vien farmaceiti ar augstāko izglītību, taču, šim termiņam tuvojoties, sāka izskanēt aizvien lielāki iebildumi no vairāku aptieku ķēdēm, kuru īpašniekiem šajā jomā izglītības nav. Farmaceiti norādīja, ka aptieku liberalizācija nav pieļaujama, jo tā veicinātu lielo aptieku ķēžu izplešanos un tirgus monopolizāciju. Pēc ilgām diskusijām nu panākts kompromiss, kas aptiekām ļaus strādāt, ja vismaz puse tās kapitāldaļu vai arī valdes locekļu būs farmaceiti. Profesionālās farmaceitu biedrības gan joprojām norāda, ka pirms desmit gadiem pieņemtā norma bija pamatota un šajā laikā visām aptiekām bija dota iespēja pārkārtot savu darbību atbilstoši likuma prasībām.
