Pirms pāris nedēļām Bramberģes pusei pāri gājis tāds negaiss, ka pārrauti tika pat augstsprieguma līnijas vadi. Krietni ieliekušies, tie vēl tagad liecina par piedzīvoto spēcīgo vēju, savukārt Lavrinoviču ģimenes dārza zemākajās vietās kājas pamatīgi iegrimst. Tādu lietu un tik ilgstošu mitrumu nav izturējuši kāposti – to lapas nevis riešas galviņās, bet gan puvušas sakritušas slapjajā zemē. Arī mitrumu mīlošie gurķi tādu ūdens daudzumu nav pārdzīvojuši. Miza lobās, bet atstāt zemē nevar«Lietus noslīcināja,» atspiedies pret traktoru, par kartupeļu rakšanu saka Leons Lavrinovičs. Kaut arī vēlās šķirnes, tās šogad jāvāc nevis septembra otrajā pusē, bet gan jau augusta sākumā. «Miza vēl lobās, bet ilgāk zemē nevar atstāt. Kā būs, tā būs,» secina Staņislava. Laukmalē jūtamā smaka liecina, ka jaunā raža sākusi pūt. Tādēļ arī Lavrinoviči aicinājuši palīgos kaimiņus, lai pirms kārtējā lietus kartupeļus steigšus novāktu.Leons pēc pirmo vagu izkratīšanas stāsta, ka agregāts slapjajā zemē vai nu lien ļoti dziļi, vai arī «dod pa virsu». Lai bumbuļus nesagrieztu, tos nākas kratīt ar pamatīgiem augsnes piemaisījumiem, kas kopā ar vēl zaļajiem lakstiem apgrūtina kartupeļu lasīšanu. «Taču raža ir laba,» Leona teiktajā jūtams arī mazliet no gandarījuma. Līdz pavasarim sažūsTas, ka patlaban slapjajās vietās uz kartupeļu bumbuļiem veidojas balti punktiņi, vēl neesot slimību pazīme, vērtē Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle. Tie var būt raksturīgi dažām šķirnēm, bet pārējām liecināt par kaiti tikai ilgtermiņā. Šie punktiņi norāda, ka kartupelim augsne ir par slapju, tam pietrūkst gaisa, bumbulis sāk smakt. Ja mitrums turas ilgāk par divām nedēļām, tad gan gaidāma puves izplatība.Pēc ekspertes teiktā, kartupeļus glabāšanai var vākt arī tad, ja tiem vēl lobās miza. Tad gan bumbuļi iztērēs daudz enerģijas, lai sadziedētu rētas un nobriestu. Kartupeļi tāpat kā citi dārzeņi glabātavās elpo, tādēļ ierasts, ka līdz pavasarim ražas masas zudums veido ap 10 – 15 procentu. Taču, ja tupeņi novākti nenobrieduši, masas zudums būšot lielāks. Ja novākšanas laikā vēl lobās miza, par puves iemešanos pagrabā gan tas vēl neliecinot.Kaut arī Latvijas teritorija ir salīdzinoši maza, situācija visiem kartupeļu audzētājiem nav viennozīmīga, saka A.Kraukle. Piemēram, Valkas pusē stādījumi cietuši no sausuma, Daugavpils laukos kartupeļiem nav paticis karstums, savukārt Zemgalē vietām vagās turas ūdens. «Taču nevar teikt, ka kartupeļu nebūs,» A.Kraukle stāsta, ka daudzviet jau novāktajos laukos atklājas pat ļoti labas ražas. Atsevišķos reģionos zemnieki mitruma dēļ spiesti laukus norakt jau pašlaik, taču Latvijā situācija neesot tik galēji krasa kā citviet Eiropā – piemēram, Vācijā lielākajā daļā teritorijas sausuma dēļ ražas ir mazas. Vairākās valstīs patlaban izjūt arī salīdzinoši vēsā pavasara un vasaras sākuma sekas. Siltums ļoti nepieciešams bija kartupeļu ziedēšanas laikā, kad aizmetas bumbuļi. Tikpat svarīgs tad ir arī mitruma nodrošinājums, kas daudzviet bijis, tādēļ kopumā šī vasara esot labvēlīga kartupeļu audzētājiem. Lai kultūru būtu izdevīgi stādīt, ražai jābūt vismaz 32 – 35 tonnām no hektāra. Daudzās saimniecībās tā ir mazāka, bet šur tur vāc pat 50 un vairāk tonnu.Cenu kāpumu neprognozēRunājot par cenām, A.Kraukle prognozē, ka tās šoruden gaidāmas stabilas. Atšķirībā no labības kartupeļu tirgu Latvijā tik ļoti neietekmē pasaules cenas. Tā kā pie mums ražas būs pietiekamas pašu patēriņam, tad cenu kāpums nav sagaidāms. Pašlaik zemnieki vairumā kartupeļus realizē par 12 – 13 santīmiem kilogramā. Vēl esot brīdis, kad uzpircēji nesmādē arī mazos bumbuļus, tādēļ cena turas. Lielveikali gan tagad jau maksājot vien desmit santīmu. Septembrī, kad bumbuļiem nobriedīs miza, lieltirgotavas ņemšot tikai standarta izmēra lielos kartupeļus. Mazos tad vairs nebūs kur likt, tādēļ tradicionāli uz rudeni gaidāms cenu kritums.
