Šī ir jau otrā vasara, kad akciju sabiedrībai «Jelgavas Cukurfabrika» Jelgavas pašvaldībā izdevies iegūt privilēģijas – nolīdzināto vairāku desmitu hektāru platību pārņēmušas cilvēka auguma nezāles, taču vietējā vara pat negrasās sodīt nevīžīgos īpašuma saimniekus. Pašvaldības policijai pieticis ar uzņēmēja atrunu, ka nule rekultivētajai teritorijai jānosēžas un trīs gadus tajā neko nevar darīt, savukārt vietējā vara paskaidro – ja īpašums iežogots, zāle tajā var augt neierobežota.
Jelgavas Cukurfabrika par ražošanas pārtraukšanu saņēmusi vairākus miljonus latu ES atbalsta. Šīs naudas saņemšanas galvenais nosacījums bija pārtraukt cukura ražošanu, trīs gadu laikā nojaucot visas 69 ražošanā izmantotās ēkās un sakārtojot ap 40 hektāru plašo teritoriju.Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības resursu nodaļas vadītāja Iveta Ozoliņa «Ziņām» apstiprina, ka uzņēmums visus ES noteiktos pasākumus ir izpildījis – būves nojauktas un teritorija līdzena, kaut arī darbu izpildes termiņš ir tikai 30. septembris. Nupat jūlijā notika Eiropas Komisijas audits, kura mērķis bija pārbaudīt cukurfabrikas teritoriju. Saņemtajā komisijas audita ziņojumā nekādi pārkāpumi nav minēti.Nepļauj, jo «zemei jānosēžas»Taču par pārkāpumiem Jelgavas Pašvaldības policijai (PP) ziņojuši pilsētnieki, kas jau pērn nebija mierā ar neglītajām cilvēka auguma nezālēm rūpnīcas teritorijā. Sevišķi tās pamanāmas, braucot garām ar vilcienu. Reaģējot uz jelgavnieku sūdzībām, PP sāka administratīvo lietvedību, skaidro policijas Iekšējās drošības galvenais inspektors Aivars Ļebeds. Pērn novembra sākumā fabrikas vadības pārstāvis paskaidrojumā minējis, ka iepriekš rūpnīcas darbības 30 gadu laikā teritorijā ap Cukura ielu 22 prāvā slānī izbērti māla un kaļķa materiāli. Nu zemsedze rekultivēta, bet vides sakārtošanas plānā esot noteikta prasība nākamos divus trīs gadus zemi atstāt neskartu, jo «tai jānosēžas». Uzņēmējs paskaidrojis, ka tikai šā iemesla dēļ tur netiek pļautas milzīgās nezāles. Policija cukurfabrikas vadības skaidrojumam noticējusi, un sāktā administratīvā lietvedība tika izbeigta, neuzliekot sodu. Kas tas par vides sakārtošanas plānu un kas to gatavojis, PP pārstāvis nemācēja teikt. Tādu prasību par absurdu dēvē Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis, kas sava darba laikā pirmoreiz sastapies ar tik dīvainu noteikumu. «Tādam aizliegumam nav loģiska pamatojuma,» spriež Jelgavas galvenais vides uzraugs. Viņš salīdzina, ka smagā tehnika tur strādājusi arī sakopšanas laikā, turklāt pļaušanas tehnikai ir dažādi gabarīti, tādēļ iespējams izvēlēties tādu, kas rekultivēto augsnes slāni nesagandē. «No vides aspektiem neredzu nevienu iemeslu, kādēļ tur nevajadzētu pļaut zāli,» uzsver H.Verbelis.Arī Zemkopības ministrijas pārstāve I.Ozoliņa akcentē, ka restrukturizācijas pasākumu nosacījumos nav bijis teikts nekas par liegumu pļaut zāli. Speciāliste izpētījusi arī attiecīgās nozares ES regulas, kurās arīdzan nav pieminēti apkārtnes sakoptības aspekti. «Tādējādi uzņēmējam būtu jāievēro noteikumi, ko apstiprinājusi pašvaldība,» secina I.Ozoliņa, piebilstot, ka patlaban, izņemot cukura ražošanu, nav arī nekādu citu ierobežojumu šīs teritorijas attīstībai. Ja žogs apkārt, zālei var ļaut vaļuJelgavas Cukurfabrikas visatļautību Jelgavas Domes preses sekretāre Līga Klismeta skaidro ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kas neliedzot privātās teritorijās audzēt nezāles. «Saistošie noteikumi attiecināmi tikai uz piegulošajām teritorijām,» saka L.Klismeta. Sevišķi vieglprātīgi pret šiem noteikumiem varot atteikties tie jelgavnieki, kuru īpašums ir iežogots.Citus soda ar 50 latiemPašvaldības pārstāves teiktajam varētu noticēt, ja vien līdz šim PP nebūtu izvērsusi aktīvu cīņu pret zāles nepļāvējiem pat tad, ja balandas un citi savvaļas augi netraucēti zeļ privātīpašumos. PP sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Reksce atklāj, ka, piemēram, 7. augustā inspektori jau atkārtoti apskatījuši vairākiem komersantiem piederošo Grēbnera parku, kur konstatēts, ka daļa teritorijas aizvien nav izpļauta. «Šim komersantam jau ticis sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols,» skaidro S.Reksce, piebilstot, ka policija cīņu turpinās.Likumsargu redzeslokā nonācis arī Vecais ceļš 10a aiz ledus halles, kur kārtējo vasaru plešas nenopļauta teritorija. Par nepļaušanu īpašniekam jau pērn uzlikts 50 latu naudas sods. Policijas pārstāve uzsver, ka pašvaldības saistošajos noteikumos (nr.57) strikti paredzēts – apkopjamā teritorijā, kurā ir īpaši ierīkoti zālieni, zāles garums nedrīkst pārsniegt 10 – 15 centimetru. «Citas zālienu platības pļaujamas ne retāk kā divas reizes sezonā – līdz 23. jūnijam un līdz 15. septembrim,» teikts saistošajos noteikumos. Sods par noteikumu neievērošanu ir līdz 10 latiem, ja pārkāpējam tiek izsniegta kvīts. Sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, var noteikt naudas sodu līdz pat 50 latiem. Jāpiebilst, ka uzzināt Jelgavas Cukurfabrikas šefa Jāņa Blumberga viedokli «Ziņām» neizdevās. Viņš aicināja piezvanīt vēlāk, taču pēc tam uz telefona zvaniem vairs neatbildēja.
