Pilsētas saimnieku ieceri, ka Jelgava varētu kļūt atpazīstama pēc pulksteņiem, īsteno uzņēmēji
Tā bija tālā 19. un 20. gadsimta mija, kad Jelgavas iedzīvotāji pirmoreiz pareizu laiku varēja uzzināt, vienkārši paceļot galvu augšup un paveroties uz baznīcas smaili. Toreiz tikai retais varēja atļauties rokaspulksteni, tādēļ laikrādis teju katra dievnama jumta korē bija labs palīgs, lai paspētu uz dievkalpojumu vai nenokavētu tikšanos. Padomju laikā septiņdesmito gadu beigās industriālās Jelgavas ielas papildināja vairāki elektroniskie pulksteņi, kas rādīja ne vien precīzu laiku, bet arī gaisa temperatūru. Savukārt deviņdesmitajos, nepienācīgi aprūpēti, apklusa gan baznīcu rādītāji, gan elektronisko laikrāžu cipari. Pēc divdesmit gadu pauzes pulksteņi cits pēc cita sākuši rotāt pilsētas ielas, skaita minūtes un pat aicina šķirot atkritumus. Tagad, lai ieraudzītu pareizu laiku, galva arī vairs nav jāslej tik augstu.Bankas, aptiekas, pārvadātājiLabiekārtošanas elementi – tā par publiski ikvienam apskatāmajiem pulksteņiem Jelgavas ielās saka pašvaldības Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe. Pašlaik tie izvietoti vairākās vietās, un lielākoties rāda pareizu laiku. «Dažādu uzņēmēju iniciatīva,» I.Dzalbe skaidro to izcelsmi. Mūsdienās tādi vides objekti ne tikai nāk talkā tiem laimīgajiem, kas nenēsā rokaspulksteņus. Tā ir arī efektīva reklāma, kas ikdienā uzrunā simtiem garāmgājēju. No jau redzamajiem laikrāžiem pašvaldības pārstāve slavē vairākus, kas teicami iederas apkārtējā ainavā un precizitātes dēļ sniedz arī praktisku labumu. Tādi, piemēram, ir pulksteņi Lielās un Pasta ielas krustojumā pie Hipotēku bankas, Mātera un Lielās ielas krustojumā pie aptiekas, Akadēmijas ielā pie LLU Lauku inženieru fakultātes un vasaras sākumā ar mērķi mudināt pilsētniekus šķirot atkritumus atklātais laikrādis Uzvaras ielā pie SIA «Zemgales eko».Par vienu no interesantākajiem projektiem I.Dzalbe sauc Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa pulksteņa (ar skaņu) atdzimšanu, realizējot torņa rekonstrukcijas projektu. Pagaidām gan tā seja bez rādītājiem – pareizu laiku pēc tiem varēs noteikt rudenī. Pulksteņu sākums – baznīcāsPubliski ikvienam apskatāmo pulksteņu sākums Jelgavas ielās saistāms ar 19. gadsimta otro pusi, kad pirmo laikrādi iestiprina jau pirms vairākiem gadsimtiem uzceltās Sv.Annas baznīcas jumtā. Vēlāk, 20. gadsimta sākumā, ciparnīcu pulksteņi cits pēc cita parādījās arī pārējo pilsētas dievnamu korēs, zina stāstīt Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs Andrejs Dābols. Līdz Otrajam pasaules karam, kad dievnams cieta karā, pareizu laiku varēja noskaidrot Svētā Nikolaja (vēlāk – Vienības) baznīcas korē tagadējās Mātera un Sudrabu Edžus ielas stūrī (attēlā). Nav gan zināms, vai tam ir kāda saistība ar garīgās dzīves nodalīšanu no laicīgās, taču bez laika skaitīšanas un pulksteņiem līdz pat mūsdienām lepni stāv pareizticīgo dievnami. «Vairums pirmo publiski apskatāmo pulksteņu atradās baznīcu jumtos. Ja nu vienīgi vēl dzelzceļa stacijā bija kāds,» skaidro A.Dābols. Kaut tolaik dažos maršrutos kursēja autobusi, centrālās autoostas nebija, tāpēc dievnamu pulksteņi rādīja arī autobusu pienākšanas vai atiešanas laiku. «Grūti pateikt, kāpēc pirmie pulksteņi bija tieši baznīcu jumtos,» domīgs kļūst A.Dābols. Iespējams, tādēļ, lai ielās izgājušie iedzīvotāji zinātu, kad ierasties uz dievkalpojumu, kā arī tāpēc, ka dievnamu jumti saskatāmi no lielāka attāluma pat aiz vairāku māju kvartāliem. «Pēc baznīcu laika cilvēki iededza arī lukturus pie savām mājām,» saka A.Dābols. Laiku turpina skaitīt elektroniskiLīdz ar kara šausmām, kad vairākas baznīcas pārvērtās drupās, apklusa arī palikušo svētnīcu pulksteņu rādītāji. Katoļu katedrāles jumtā izvietotais pareizu laiku aizvien rāda tikai divreiz diennaktī – pēc pulksten vieniem dienā un tajā pašā laikā naktī. Kā «Ziņās» savulaik vēstīts, padomju gados inženieris Andulis Krūmiņš par to, ka Jelgavai būtu vajadzīgi savi «Laimas pulksteņi», bija iededzies jau septiņdesmito gadu beigās, tādēļ ar lielāko rūpniecības uzņēmumu atbalstu tapa laikrāži (kas pildīja arī termometru funkcijas) uz viesnīcas «Jelgava» un autoostas jumtiem, Tērvetes ielā pie dzelzceļa pārbrauktuves, kā arī Pasta un Sudrabu Edžus ielas stūrī. Pulksteņus A.Krūmiņš kopā ar radioelektroniķi Māri Jansonu gan projektēja, gan arī būvēja, bet par piemērotākajām to gaismām tika atzītas automašīnas VAZ virzienu rādītāju 12 voltu lampiņas. Šīs ierīces nokalpoja apmēram desmit gadu, taču to mūžs aprāvās kārtīgu saimnieku trūkuma dēļ. Tagadējā viesnīcas «Jelgava» direktore Liene Vīķe atminas, ka elektroniskais pulkstenis atradās viesnīcas Lielās ielas pusē, kur patlaban redzams izgaismots uzraksts «Hotel». Deviņdesmitajos gados laikrādi izsituši studenti, bet pēc tam tas nav atjaunots. Arī pašlaik, kaut viesnīcai tiek atjaunota fasāde, tās saimnieki nav domājuši uzlikt pulksteni, kas pareizu laiku rādītu ne tikai jelgavniekiem, bet arī pilsētas viesiem. Apmetot trīsdesmit gadu kūleni, varētu šķist, ka esam atgriezušies pie septiņdesmito gadu beigās jau zināmām vērtībām – tagad elektroniskie pulksteņi, kas reizē rāda arī āra temperatūru, redzami gan autoostā, gan jaunajā biroju ēkā Zemgales Darījumu centrā. Autoostas vadītājs Vitālijs Labors stāsta, ka nesen elektroniskajā laikrādī iespēris zibens, tādēļ tas izgājis no ierindas. Nu pulkstenis salabots un ir labs palīgs autobusu gaidītājiem. Grib nomalēs, cer atdzīvināt vecoŅemot vērā pilsētvides attīstību, jaunus pulksteņus uzlikt būtu ierosināms rajonos, kas attālināti no centra, piemēram, Pērnavas, Satiksmes ielā un tirgus apkaimē, secina Būvvaldes vadītāja. «Šādu labiekārtošanas elementu izvietošana pilsētas vidē tiek atbalstīta un katrs gadījums izvērtēts – gan atrašanās vieta, gan vizuālais izskats,» viņa paskaidro, ka laikrādi publiskai aplūkošanai atļauts izlikt tikai ar Estētikas komisijas akceptu. Deviņdesmito gadu sākumā pulksteni, kas vēl arvien atrodas Pasta un Sudrabu Edžus ielas stūrī, A.Krūmiņš sāka pārbūvēt. Taču darbs palika nepabeigts. Pirms pāris gadiem pilsētas galvenais mākslinieks Georgs Svikulis izteicās, ka pašvaldība grib Jelgavā uzstādīt pulksteni, kas kļūtu par pilsētas atpazīstamības simbolu. Arī kādā no arhitektūras simpozijiem tā dalībnieki atzinuši, ka pulksteņi varētu būt tā mazā arhitektūras forma, kas atdzīvinātu vienmuļo Jelgavu.Būvvaldes vadītāja I.Dzalbe atzīst, ka pilsētā aizvien nav neviena pulksteņa, ko pilsētniekiem un viesiem būtu uzdāvinājusi pašvaldība. Viņa sola, ka Būvvaldes speciālisti, gatavojot priekšlikumus 2011. gadam, rosinās organizēt konkursu par Pasta un Sudrabu Edžus ielas pulksteņa rekonstrukciju. Vai un kad tas varētu kļūt par Jelgavas simbolu, pagaidām nav paredzams.
